Rasnačs no VDK dokumentu izpētes komisijas grib izslēgt Kristīni Jarinovsku

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir uzdevis Tieslietu ministrijai (TM) sākt gatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Jarinovsku.

Komisijas TM nozīmētais administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrs pagājušajā nedēļā pēc ministrijas valsts sekretāra Raivja Kronberga iniciatīvas uzdeva, lai tiktu gatavots šāds grozījumu projekts. Pēc Tomeļa vārdiem, komisijai ir jāsaprot, kā tālāk rīkoties, ņemot vērā arī to apstākli, ka deputāta zvērestu jaunnedēļ nodos komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ritvars Jansons, kā arī faktu, ka komisijai ir ideja par sastāva paplašināšanu.

Jautāts, kāpēc šāds lēmums pieņemts, Tomels izteicās, ka Jarinovska "sistemātiski torpedē" komisijas darbu, tāpat, piemēram, šogad viņa nav bijusi ne uz vienu komisijas sēdi, turklāt Tomels viņu personīgi nemaz nekad nav saticis, un visa komunikācija norisinās caur masu medijiem.

Arī ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs apliecināja, ka Rasnačs atbalsta TM atbildīgo amatpersonu nostāju, ka būtu nepieciešams pārskatīt VDK dokumentu izpētes komisijas personālsastāvu, lai uzlabotu tās darbu un nodrošinātu likumā komisijai noteiktā mērķa sasniegšanu.

Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris pastāstīja, ka piektdien TM pārstāvji Ministru kabinetā interesējušies par iespēju rīkojuma projektu pieteikt 3.marta valdības sēdes dienaskārtībai.

Līdz ar to komisija nosoda TM un Rasnača lēmumu, uzsverot, ka šādas darbības ir antidemokrātiskas. Komisija līdz šim nav identificējusi aktivitātes, ko veikusi Jarinovska un kas būtu negatīvi ietekmējušas gan komisijas, gan TM darbību.

Kangeris uzsvēra, ka gadījumā, ja Ministru kabinets tomēr pieņems lēmumu no komisijas locekļu vidus svītrot Jarinovsku, kā arī ja nākamajā nedēļā tiks apstiprināts komisijas locekļa Ritvara Jansona Saeimas deputāta mandāts, Kangerim nāksies meklēt jaunus komisijas locekļus, kas ietekmēs komisijas zinātnisko darbību.

Nākamā komisijas tikšanās ar TM pārstāvjiem varētu notikt piektdien, 6.martā.

Neskatoties uz ierosinājumu VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Latvijas vēstures institūtam, vismaz šogad komisija paliks TM pārraudzībā, kam tā tika nodota pērnā gada nogalē. Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja komisijas loceklis Kārlis Kangeris, pēc sarunas ar TM pārstāvjiem secināts, ka padotības maiņa aizņemtu pārāk daudz laika, kas arvien uz tālāku nākotni novirzītu komisijas darba sākšanos.

Kangeris uzsvēra, ka februāra laikā būtu jāpabeidz visas pamatdarbības - darba plāna šim gadam, kā arī reglamenta izstrāde. Tāpat jāatrisina jautājums par grozījumiem finansējumā, kas ļaus algot komisijas pētniekus. Patlaban esot skaidrs, ka finansējums šogad varētu būt pieejams vien maijā.

Latvijas vēstures institūts premjerministrei Laimdotai Straujumai (V), kā arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektoram Indriķim Muižniekam ir nosūtījis vēstuli, kurā piekrīt pārņemt komisijas darbības administrēšanu. Vēstulē atzīmēts - lai Latvijas Universitāte (LU) pārņemtu šo pārvaldes uzdevumu, ārējo normatīvo aktu grozījumi neesot nepieciešami.

Komisijas nodošanu institūtam atbalstot arī LU Vēstures un filozofijas fakultāte, uzsverot, ka nodošana radīs labvēlīgākus apstākļus sekmīgai, kvalitatīvai un zinātniski neatkarīgai komisijas pētnieciskajai darbībai.

Kā ziņots, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot TM. Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo tiek uzskatīts, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk. Tā kā komisijas uzdevumi esot specifiski, sabiedrībā jūtīgi, tās darba administrēšanai ir nepieciešama specifiska juridiskā pieeja, ko var nodrošināt tikai TM resors.

LETA/Foto: Lauris Nagliņš/LETA