Arestē "Maxima Latvija" piederošo loģistikas centru un septiņus veikalus

Kā aģentūrai LETA apstiprināja "Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris, tiesa pēc Valsts policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma SIA "Maxima Latvija" īpašumtiesības uzņēmumam piederošajā "Maxima Latvija" loģistikas centrā Ķekavas novada "Abrās". Lēmums attiecas arī uz septiņām veikalu ēkām, kas ir "Maxima Latvija" īpašumā, kā arī atsevišķiem neapbūvētiem zemes gabaliem visā Latvijā.

"Vēlamies norādīt, ka esam nepatīkami pārsteigti par lēmuma nesamērīgumu, jo mēs nekad neesam veikuši nekādas darbības, kas samazinātu mūsu īpašumu vērtību, tieši otrādi - esam ieguldījuši to attīstībā. Tāpat arī ar savu darbību neesam nekādā veidā devuši pamatu bažām, ka gribam izvairīties no iespējamās atbildības," uzsver Beseris.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā Valsts policija pēdējo divu nedēļu laikā aizdomās turētā statusu piemērojusi vēl četrām personām, līdz ar to kopumā šajā lietā ir jau deviņi aizdomās turētie, informēja Valsts policijā. Aizdomās turētā statuss piemērots arī trim Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem par noziedzīgu bezdarbību un vienai iesaistītā uzņēmuma darbiniecei par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Viena no aizdomās turētajām personām ir "Maxima Latvija" darbiniece, kas bija atbildīga par darba drošības jomu.

Uzņēmums konstatējis, ka patlaban ir tikusi ierobežota tā rīcības brīvība ar nekustamajiem īpašumiem. "Lai gan joprojām neesam saņēmuši pašu policijas lēmumu, tomēr, pārbaudot zemesgrāmatā pieejamo informāciju, esam konstatējuši, ka Valsts policija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir tikusi ierobežota rīcības brīvība ar mūsu uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem. Vienlaikus jāuzsver, ka šis lēmums tiešā veidā neatstāj un neatstās nekādu ietekmi uz uzņēmuma darbību," atzīmē Beseris.

Viņš piebilst, ka kriminālprocesa laikā uzņēmums sadarbojas ar Valsts policiju un turpinās to darīt arī turpmāk. "Tāpat arī varam vēlreiz apliecināt, ka mūsu veikalu darbība turpināsies, kā ierasts, - šis Valsts policijas lēmums to neietekmē."

Kā ziņots, kopā šajā kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.

Zolitūdes traģēdijas lietā piecas personas tiek turētas aizdomās pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas, kas bija spēkā 2013.gada 21.novembrī, proti, par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.