Agresīvā Bīriņu suņa saimniece savu vainu atzīst un vērsusies PVD pēc padoma
foto: PantherMedia / Jaroslav Frank
Vācu aitu suns.
Sabiedrība

Agresīvā Bīriņu suņa saimniece savu vainu atzīst un vērsusies PVD pēc padoma

Jauns.lv

Jauns.lv vēstīja, ka Limbažu novada Bīriņu iedzīvotāja Ilze Baņģe dzīvo nāves bailēs, jo kaimiņmājas saimnieku vilku sugas jauktenis uzbrūk gan viņai un viņas tuviniekiem, gan viņu mīļdzīvniekam - taksītim. Tagad savu versiju izstāstīt gatava niknā suņa saimniece.

Agresīvā Bīriņu suņa saimniece savu vainu atzīst u...

Vēlos vērst uzmanību, ka ne viss ir, kā šī sieviete Ilze Baņģe stāsta un apvaino manu ģimeni, neviens nezin stāstu otro pusi, jo mūsu ģimene turējās līdz pēdējām - aiz cieņas pret kaimiņiem - nevēlējamies ļaunu. Bet nu jau viss ļoti tālu nogājis ciešam no Ilzes teorizēšanas darbā, draudiem sms veidā, naudas izspiešanas, maldināšanas un nepatiesas informācijas sniegšanas valsts varas iestādēm, apmelošanas kaimiņu lokā, nepatiesas informācijas ievietošanu sociālos tīklos - facebook vietnē un nu jau arī oficiāli ievietotajā Jūsu ziņu portālā apmelojušu informāciju un mūsu mājas bildi, minot vietu kur atrodamies.

Jā, atdzīstu ka mūsu ģimenes mīlulis suns vārdā Čārlijs, ir nodarījis pāri viņās brālim un viņā dēlam, un sunim taksītim - ir veicis uzbrukumu, ko diemžēl arī mēs nesaprotam kapēc suns tā rīkojies un kapēc tieši tā uzbrucis. Suns nekad dzīvē šādi nav iepriekš rīkojies un neapdraud kaimiņus, kā Ilze Jums stāsta, šis gadījums ir pirmo reizi mūsu suņa dzīve , tādēļ nesaprotam kadēļ suns tā rīkojās tieši pret Jāni Litki un viņā dēlu, pieņemu, ka viņš nebūtu šādi rīkojies pret cilvēkiem - visticamāk viņš vēlējas uzbrukt mazajam sunītim, bet cilvēki cieta netīši. Ja nevaru izskaidrot kādēļ suns uzbruka, bet domāju ka tas kautkādā veida saistīts ar suņa instiktiem un teritorijas dalīšanu. Saprotu ka nepieļaujama situācija un pilnībā nožēlojam sava suņa rīcību un atdzīstam savu vainu. Zinam ka sava vaina arī ir mūsos, jo nebijām pietiekami pieskatījuši suni un nevienā brīdi neesam to nolieguši - savu vainu atdzīstam un esam centušies komunicēt ar cietušajiem Jāni Litki par šo nepatīkamo un briesmīgo incidentu, bet diemžēl pārrunas nav bijušas veiksmīgas. Ja mēs esam ar mieru izrunāt situāciju ar cietušajiem un meklēt risinājumu lai palīdzētu, bet Ilze Baņģe nav šajā loka un traucē mums saziņai ar cietušajiem veicot dažādas darbības kas šo procesu saasina.

"Jau vairāki tūkstoši eiro iztērēti agresīvā suņa sakosto ārstēšanai. Tomēr ne apvaldīt suni, ne pie saprašanas saukt tā saimniekus neizdodas. Vai visi atkal gaida asinssuņa varasdarbus?" toreiz rakstīja portāls jauns.lv.

Niknā suņa saimniece Jūlija Martinova vērsusies izdevniecībā, jo apgalvo, ka saskaras ar mobingu un regulāri māju pagalmā notiekot neizskaidrojamas lietas. "Ļoti baidāmies, ka pēc Jūsu ievietotā raksta pie mums mājās ir reāls apdraudējums un visai mūsu mājsaimniecībai draud briesmas," raksta Jūlija.

Viņa nespēj rast atbildi uz jautājumu, vai tiešam pēc tā, ka suns tā rīkojies nav iespējams visu izrunāt mierīgā ceļā?

Jūlija ar suni Čārliju vērsusies arī PVD ar vaicājumu ko šādā situācijā darīt. "Apzināmies, ka esam vainīgi un nepieciešams risinājums, esam vērsušies pie vetārsta - risinājuma pašlaik nav, sunim esam nostiprinājuši ķēdi - veikuši darbības, lai tas neatkārtotos."

Niknā suņa saimniece arī centusies skaidrot notikušo ar cietušajiem. "Esam lūguši Ilzi nomierināties, esam pat vērsušies policijā ar lūgumu izrunāt ar sievieti un izskaidrot, ka viņa ir nepiederoša sieviete, un mums ar viņu nav šajā jautājumā jakomunicē, kā arī nav nekas viņai jāmaksā, bet šī sieviete neapstājas un turpina gandēt mūsu ģimenei dzīvi," norāda Jūlija.

Mājdzīvnieka īpašniekam un turētājam ir saistoši Ministru kabineta noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, kuru 52. pants, starp citu, nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums „nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus”. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums „nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus”.