Arī Keldiša piemineklim pienākušas beigas
Decembrī Pļavniekos ar Rīgas domes lēmumu Mstislava Keldiša ielu pārsauca par brāļu Kaudzīšu vārdā, tagad kārta pienākusi viņa piemineklim.
Domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi padomju raķešzinātnieka Mstislava Keldiša (1911–1978) krūšutēla novākšanu, kas atrodas kanālmalas apstādījumos iepretim Latvijas Universitātei. Domnieki plāno uzdot pārvietot krūšutēlu uz Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavu Varoņu ielā 13.
Padomju Savienībā Keldišu slavēja par sevišķiem nopelniem zinātnes un tehnikas attīstīšanā, pasaulē pirmā cilvēka pilotējamā kosmosa kuģa "Vostok" radīšanā un sekmīgā palaišanā. Viņš bija titulēts par trīskārtēju sociālistiskā darba varoni. Postamenta labajā pusē bija piestiprināti Keldiša apbalvojumu atlējumi bronzā, kas zuduši 90. gadu krāsaino metālu zagšanas laikos.
Publiskās atmiņas centra vēsturnieks Didzis Šēnbergs Latvijas Televīzijai skaidrojis, ka Keldiša trīs lielākie sasniegumi patiesībā bija darbs PSRS militārajā kompleksā – pie kodolieročiem, ballistiskās raķetes "Semjorka" un pie spārnotajām raķetēm.
No 1961. līdz 1975. gadam viņš vadīja PSRS Zinātņu akadēmiju. Keldiša vienīgā saistība ar Latviju ir tāda, ka viņš 1911. gadā piedzima Rīgā krievu inženiera ģimenē un nodzīvoja šeit līdz 1915. gadam.
Krūšutēlu pēc norādes no Maskavas viņam uzstādīja 1978. gada 28. aprīlī, vēl dzīvam esot, jo akadēmiķis nomira tā paša gada 24. jūnijā. Pieminekļa arhitekts ir Georgs Baumanis (1936–1999), tēlnieks ir Ļevs Bukovskis (1910–1984), kurš padomju okupācijas laikā līdzdarbojās arī Salaspils memoriāla un latviešu dziesmu svētku simtgadei veltītā ansambļa radīšanā Rīgā.
