Izstrādās priekšlikumus publiskai un privātai partnerībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanā

„Gandrīz visi komitejas deputāti atbalstīja lēmumu pievērsties publiskajai un privātajai partnerībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, jo tādējādi pašvaldība varētu atgūt kontroli pār atkritumu apsaimniekošanas jomu, neierobežojot tirgū esošo konkurenci. Tas ļautu sasniegt pozitīvu un iedzīvotāju interesēm atbilstošu rezultātu arī attiecībā uz tarifiem, ko mēs maksājam par atkritumu apsaimniekošanu,” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Mājokļu un vides departamenta sagatavotajā pārskatā bija piedāvāti trīs iespējamie tālākās darbības scenāriji. Pirmais paredz, ka ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas tikai privātie komersanti, otrais - tiek veidots pašvaldības uzņēmums, bet trešais - sadzīves atkritumu apsaimniekošana notiek ar publiskās un privātās partnerības palīdzību.

Īstenojot PPP atkritumu apsaimniekošanā, pašvaldība varēs pieprasīt atkritumu apsaimniekotājam veikt būtiskas investīcijas, kas ir ļoti nepieciešamas Rīgai. Turklāt to veicinās arī tas, ka šāda veida sadarbības termiņš var būt ilgāks par pieciem gadiem, nekā tas ir izsludinot tradicionālo konkursu par atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus pašvaldība iegūs būtisku ietekmi un tiesiskos instrumentus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā visā sadarbības laikā ar atkritumu apsaimniekotāju. Pie PPP trūkumiem jāmin tas, ka šis sadarbības modelis Latvijā vēl nav izplatīts un trūkst pieredzes, kā arī PPP procedūras piemērošana ir laikietilpīga.

Uzticot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tikai privātiem komersantiem, konkursu iespējams izsludināt dažu mēnešu laikā, taču process var ievilkties, ja tiek iesniegtas sūdzības. Tā kā iespējamā līguma termiņš šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecus gadus, jārēķinās ar pakalpojuma cenu kāpumu. Turklāt pašvaldībai būs visai ierobežotas iespējas kaut ko mainīt iepirkuma līguma darbības laikā.

Izveidojot savu uzņēmumu, pašvaldība iegūtu vislielāko ietekmi pār šo jomu, jo pati slēgtu līgumus ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu, iekasētu maksu par pakalpojumu un plānveidīgi un pakāpeniski uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Taču tam ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi.

Pēc Mājokļu un vides departamenta sniegtās informācijas Rīgā dzīvo 695 539 iedzīvotāju, kas ir iesaistīti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Kopumā pilsētā izveidotas aptuveni 20 110 sadzīves atkritumu savākšanas vietas. Kopējais sadzīves atkritumu tvertņu skaits ir aptuveni 30 000, atkritumu šķirošanai Rīgā uzstādītas aptuveni 4000 tvertnes. 2014. gadā Getliņu atkritumu poligonā noglabātas 282 738 tonnas atkritumu, sašķirotas 56 556 tonnas atkritumu (papīrs ,kartons, stikls, plastmasa).

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību

Karlīna Timofjeva /Foto: Evija Trifanova, LETA