Puisis no Saldus vecos gāzes balonus pārvērš mūzikā
Jau aprīlī Latvijā vecie, sarkanie gāzes baloni jānomaina pret jauniem. Eiropas Savienība atzinusi tos par nedrošiem, bet Alekss no Saldus atradis radošu pieeju, kā piešķirt tiem otro dzīvi. Šķietami mazvērtīgie metāla gabali pārtop melodiskās bungās.
Alekss (25) sevi dēvē par Rasaskrēsliņu – tas ir viņa skatuves vārds, izvēlēts, jo rasa ir vistīrākā dabas substance. Puisis ir dzimis un audzis Saldū. “Saldus ir ļoti skaista pilsēta, iedvesmojoša. Bērnībā man tur bija ļoti labi,” atceras jaunietis. Pēc vidusskolas skološanos turpinājis Kuldīgā, kur apguvis SPA masāžas kursus, vienīgais puisis starp meitenēm.
Ne no šīs pasaules
“Vienā brīdī bija tas klikšķis, un es sapratu, ka man ir nedaudz garlaicīgi. Man nepietiek būt vienā pilsētā, vienā valstī – man ir jāredz, kas ir aiz horizonta! Sapratu, ka gribu ceļot,” stāsta Rasaskrēsliņš, kurš nesen atgriezies no ielu muzikanta turnejas pa Eiropu.
Intervijas dienā Aleksa skatuve atrodas pretī Pēterbaznīcai. Puisis uz ietves noklāj kartona plāksni, kur sēdēt, un no mugursomas tūlīt arī parādās paša darinātais instruments – Hang bungas.
Neizskaidrojami, bet pirmais iespaids – tas nav no šīs pasaules. Ja nu tomēr, noteikti nav veidots no tik sadzīviska priekšmeta, kāds ir gāzes balons. Spīdīgais, virtuves katliņam līdzīgais bundulis uzmanību piesaista ar iegriezumiem un rakstiem, kam, izrādās, ir liela nozīme.
Kas jādara, lai parasts gāzes balons pārtaptu mūzikas instrumentā? “Sākumā kārtīgi pārliecinos, ka no balona izlaista visa gāze, lai būtu droši. Tad balonam ar metālapstrādes instrumentiem ir jāizgriež apakša, jāizskrūvē ventilis, var noņemt krāsu un skaisti nopulēt, lai spīd. Iegriezumi virspusē ir spēlējamā daļa, pa to sitot ar vālītēm, rodas skaņa. To veidošana ir ilgstošs, augstas precizitātes darbs. Ar skaņošanas ierīci jāmēra, vai iegriezumi ir pietiekami dziļi un vai skan īstā nots. Kopā uz šā instrumenta man ir septiņas notis,” stāsta Alekss.
Harmonijā ar cilvēka ķermeni
Aleksam sākot spēlēt, atklājas instrumenta patiesā burvība. Tas līdzinās budistu meditācijās lietotajām skanošajām „bļodām” un acumirklī sāk piesaistīt garāmejošo tūristu uzmanību. “Šis ir ļoti labs meditācijas rīks, jo tonis ir harmonijā ar cilvēka ķermeni. Katra no septiņām notīm ir attiecināma uz kādu no cilvēka čakrām,” teic jaunietis.
Melodijas rodas spontāni un netiek pierakstītas. Ceļojošais mūziķis izmanto atmiņu – spēlē to, kas prātā iespiežas visstiprāk. “Šo instrumentu izvēlējos vienkāršības un patīkamo tembru dēļ. Notis var spēlēt jebkādā secībā, un mūzika būs brīnišķīga! Tas arī ļauj vieglāk izbaudīt pašu procesu un atslābināties.”
Pats pirmo reizi šo savdabīgo instrumentu izdzirdējis festivālā Give&Get Saldū, un sastaptais mūziķis piekritis nodot savas zināšanas un prasmes Aleksam, kurš Hang bungu darināšanu sācis bez iepriekšējas pieredzes metāla apstrādē. Šad tad ar padomu tikai palīdzējis brālis.
Turnejā pa sešām valstīm
Gandrīz uzreiz pēc pirmā instrumenta izgatavošanas Alekss sapratis, ka pienācis īstais laiks tik ļoti kārotajam ceļojumam. “Jau sen zināju, ka naudu savam ceļojumam vēlos pelnīt, atrodoties ceļā, ar mūziku.”
Jaunietis jau viesojies Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, Itālijā, Francijā un Spānijā, naudu pārtikai un naktsmājām nopelnot pa ceļam ar savu mūziku. “Kopumā mans ceļojums ilga 11 nedēļas. Tas viss sākās ar domu apciemot draugus Berlīnē. Iesēdos autobusā, un nepagāja pārāk ilgs laiks, līdz sapratu, ka vēlos doties arī tālāk.”
Līdzi paņemtas tikai pašas nepieciešamākās lietas – nazis, lukturis, aptieciņa un telts, ja kādreiz neizdodas atrast naktsmājas, tomēr viņš ļoti bieži nakšņojis pie tikko iepazītiem vietējiem cilvēkiem, nevis meklējis komfortu viesnīcās, kā tūristiem ierasts.
Darīt to, ko vēlas
“Austrijā netālu no Insbrukas uz lielceļa salūza automašīna. Tika izsaukti glābēji, kas arī mani aizveda līdz tuvākajam servisam. Lai turpinātu virzīties uz priekšu, izmantoju internetā populāro couch-surfing. Tā ir iespēja sazināties ar cilvēkiem, kas ir ar mieru bez maksas uzņemt, paēdināt un izguldināt ceļotājus. Man neticami paveicās – uz servisu gandrīz otrā pilsētas malā atbrauca kopā dzīvojošu jauniešu bariņš, un starp mums acumirklī radās kontakts. Viņi izrādījās ekstrēmo sporta veidu cienītāji, kopā bijām Alpos, kur savam priekam pašā kalna galotnē uzspēlēju arī mūziku,” stāsta Alekss.
Tā vien gribas pajautāt, vai puisis nākotnē redz sevi tipiskā vidusslānim raksturīgā rutīnā, uz ko Alekss uzreiz atbild noraidoši: “Uzskatu, ka jācenšas radīt apstākļus, kuros cilvēks var atļauties darīt tieši to, ko vēlas, to, kas viņam dod enerģiju, nevis nogurdina.” Jauno mūziķi ieskauj neviltots miers un stabilitāte – tieši šo stingro pamatu ikdienā pietrūkst tik daudziem no mums.