Pie Saeimas protestēs pret izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības likumā

Kā informēja organizatore un dzīvnieku glābšanas biedrības "Zanimal Hope" vadītāja Zanda Paeglīte, Saeimā uz otro lasījumu Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu projektā iekļauts priekšlikums, ar kuru faktiski tikšot liegta palīdzības sniegšana bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem, pieprasot ikvienam dzīvnieku glābējam pirms tam reģistrēties kā dzīvnieku patversmei, "tādējādi liedzot Latvijas sabiedrībai būt humānai un nevienaldzīgai".

"Nepieļausim, ka tiek ierobežota palīdzības sniegšana dzīvniekiem, kas ir atkarīgi no mums, no mūsu līdzcietības," aicina Paeglīte.

Kā informēja Rīgas pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Vilemsons, pašvaldība ir saskaņojusi biedrības "Zanimal Hope" pieteikto piketu, kurā plānoti 100 dalībnieki.

Kā vēstīts, Saeima šā gada maijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz izstrādāt jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai. Sākotnēji šodien šos grozījumus bija plānots skatīt vienā no parlamenta komisijām, taču tās sēde tika pārcelta uz citu dienu.

Grozījumi paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus, kā arī paplašināt kompetences dienestiem, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā un aizsardzībā.

Tāpat grozījumi nosaka jaunus pilnvarojumus Ministru kabinetam (MK) pieņemt jaunus noteikumus mājas (istabas) dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Līdz ar vairāku jauno noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs līdzšinējie noteikumi "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai".

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumos noteikti papildu pienākumi dzīvnieka īpašniekam mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas (istabas) dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību, kā arī pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Vienlaikus sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai mājas (istabas) dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

Tāpat likuma grozījumi paplašina arī dažādu institūciju pilnvaras administratīvā pārkāpuma procesā dzīvnieku labturībā un aizsardzībā un paredz, ka turpmāk Valsts policija (VP) drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību pārkāpumiem sabiedriskajā transportlīdzeklī VP drīkstēs veikt visu administratīvā pārkāpuma procesu.

Tāpat pašvaldības policija, pašvaldību administratīvās inspekcijas un VP varēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums, un par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kuru veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par savvaļas sugas dzīvnieka apmācīšanu un izmantošanu kā atrakciju dzīvnieku un tā izrādīšanu publiski kā atrakciju dzīvnieku.