Arī VDK dokumentu krātuve nosoda mēģinājumu izslēgt no VDK dokumentu izpētes komisijas Jarinovsku
Arī biedrība "LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pret latviešu tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuve" nosoda tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) mēģinājumu panākt kādreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres Kristīnes Jarinovskas izslēgšanu no VDK dokumentu izpētes komisijas sastāva.
Kā liecina arhīvs, Jarinovska gan pati pērn bija viena no šīs biedrības izveides iniciatorēm.
Kā informēja VDK dokumentu krātuves vadītājs Didzis Šēnbergs, viņa vadītā biedrība ar nosodījumu Rasnača "politiskajai provokācijai" ir arī vērsusies valdībā.
Mēģināšana izslēgt no komisijas sastāva Jarinovsku esot saistīta ar to, ka viņa komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera uzdevumā pieprasījusi Tieslietu ministrijai informāciju par komisijai domāto finanšu līdzekļu līdzšinējo faktisko izlietojumu pirms pētniecības sākšanas.
"VDK dokumentu krātuve uzsver, ka provokācijas, mēģinot izslēgt Jarinovsku, ir tipiska trauksmes cēlēja (whistle-blower) vajāšana. Rasnača rīcība, pieļaujot īstenībai neatbilstošu, neslavu ceļošu apgalvojumu izplatīšanu par trauksmes cēlēju, kas norāda uz būtiskiem finanšu trūkumiem viņa resorā, kā arī varas izmantošana, lai veiktu politiski motivētu izrēķināšanos, rada iespaidu par totalitārisma recidīvu publiskajā varā, kā arī diskreditē zinātnisko darbu," norādīja Šēnbergs.
"Tieslietu ministrija (TM) dēvē visu komisiju par "totāliem impotentiem", tāpēc uzskatām, ka incidents vērtējams kā populistiska, proputiniska stila provokācija, ar mērķi celt Rasnača popularitāti pirms 16.marta notikumiem," sacīja dokumentu krātuves vadītājs.
Kā ziņots, VDK dokumentu izpētes komisijas priekšsēdētājs Kangeris jau iepriekš paziņoja, ka kategoriski iebilst pret TM rosinātajām komisijas personālsastāva izmaiņām, kas paredz Jarinovskas izslēgšanu no tās.
Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Ministru kabineta rīkojuma grozījumu projektu par Jarinovskas izslēgšanu no VDK dokumentu izpētes komisijas ir uzdevis sagatavot Rasnačs.
Kangeris plānotās izmaiņas sauc par politiskām, kā arī par nepieņemamiem dēvē plašsaziņas līdzekļos no TM puses izteiktos paziņojumus par Jarinovskas atlaišanas iemesliem. Ņemot vērā minēto, komisija 27.februāra sēdē nolēmusi neatbalstīt tieslietu ministra iniciatīvu grozīt komisijas sastāvu, izslēdzot no tā Jarinovsku, jo tam neesot pamatojuma.
"Neviens no deviņiem balsojuma laikā klātesošajiem komisijas locekļiem nebalsoja pret šo lēmumu. Ja tieslietu ministrs Dzintars Rasnača kungs [..] apgalvo, ka daļa komisijas locekļu atbalstot ministrijas rīkojumu no komisijas izslēgt Jarinovskas kundzi, tad tie ir tīrie meli," apgalvo Kangeris.
Komisijas vadītājs uzsver, ka visus komisijas locekļus ir izvirzījusi Latvijas Universitāte, Okupācijas muzejs, Okupācijas izpētes biedrība, Vēstures muzejs, Latvijas Vēstures institūts un Latvijas Nacionālais arhīvs, kas liecina par zinātnisko neatkarību, profesionalitāti un nošķirtību no politikas. "Komisijas locekļu maiņa politisku iemeslu dēļ varētu mest šaubu ēnu uz komisijas darba rezultātiem tik sociāli jūtīgā jautājumā kā totalitārisma represiju seku izpēte," nobažījies Kangeris.
Ja TM turpinās sadarbību ar komisiju šādā veidā, tad tai drīz vajadzēs domāt par jaunas izpētes komisijas radīšanu, kas bez iebildumiem "dancos pēc ministrijas ierēdņu stabules", norāda komisijas priekšsēdētājs, aicinot valdību neakceptēt TM sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma grozījumu projektu, ar kuru Jarinovska tiktu izslēgta no VDK izpētes komisijas sastāva.
LETA
