Bērnu vecāki izshēmojuši, kā tikt pie valsts izmaksātās auklīšu naudas

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, to secinājis pēc veiktajiem eksperimentiem. Tādējādi var uzskatīt, ka viens no šīs programmas mērķiem – panākt, lai vecāki tad, kad bērns ir sasniedzis pusotru gadu vecumu, atgrieztos darba tirgū, netiek īstenots pilnā mērā, un no valsts puses arī nav kontrolēts.

Aukļu pabalsts – 142 eiro mēnesī šobrīd tiek maksāts auklēm, kuras pieskata bērnus, kuriem jāgaida rindā uz pašvaldības bērnudārziem. Lai šo pabalstu saņemtu, auklēm jābūt sertificētām atbilstoši valsts izvirzītajiem standartiem un jāstrādā ar bērnu pilnu laiku. Viena aukle var aprūpēt ne vairāk kā piecus bērnus. Realitātē saskaņā ar statistiku pie vienas sertificētas aukles šobrīd ir apmēram viens bērns, un par auklēm lielākoties kļuvušas pašu bērnu vecmāmiņas. Tas nav aizliegts, taču esošā sistēma neprasa vecākiem pierādīt, ka vecāki tā laikā strādā, un tas ļauj īstenot vairākas naudas iegūšanas shēmas.

Pirmā – aukles bērnu pieskata tikai daļēji, bet pieraksta uz pilnu laiku, lai pabalstu saņemtu pilnā apmērā. Par to liecina raidījuma veiktais sarunas ieraksts ar vienu no auklēm, kurai eksperimenta laikā tika piedāvāts uzņemties aukles pienākumus. Pilnu slodzi viņa auklēt nevarot, bet noformēt varot gan.

“Nu mēs to visu [pilna laika slodzi] uzrakstītu. Mēs vienkārši uzrakstītu, jo man te visas mammas raksta, ka ir katru darba dienu un astoņas stundas, tā kā pilna darba diena. (..) Jā, jo savādāk jau viņi tad tur negrib piešķirt. (..) Bet mēs jau rakstīt varam, ka mums ir pilna slodze, tad pēc tam mēs jau paši savā starpā vienojamies.”

Otra shēma – bērns tiek pie aukles pierakstīts, bet aukle viņa neskatās vispār nemaz, tikai pārskaita pabalsta naudu vecākiem, ieturot starpniecības procenta daļu. Raidījums eksperimenta laikā atrada vairākas aukles, kas tā būtu ar mieru darīt, viena no kurām atzinās, ka kāds bērns jau pie viņas tādā veidā ir pierakstīts: “Pakonsultējos un praktiski tas ir iespējams. (..) Uz mani jau skaitās viens bērniņš. Un tad teorētiski, ka tie vecāki uzņemtos... Viņi sūta tos papīrus un nāk tā naudiņa...  Tad jūsu bērnus arī varētu teorētiski ieskaitīt tajā papīrā. Tā naudiņa nāktu man uz konta un tad pārskaitīsim.”

Raidījums diskusijas laikā Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta eksperts Maksims Ivanovs atzina, ka šobrīd tiešām neviens nekontrolē, vai vecāki turpina paši auklēt bērnus un saņem “aukļu” pabalstus, vai algo aukli un dodas strādāt. Viņš pieļāva, ka nākama pabalsta perioda laikā varētu ko mainīt.  

Pašreizējā aukļu pabalsta programma, kas sākās 2013.gada rudenī, beidzas šogad. Lai arī politiķi vēl nav nolēmuši, vai to turpināt, konceptuāli šāda vienošanās esot panākta, pastāstīja M. Ivanovs.    

Jāatgādina, ka toreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kuras laikā programmas tika pieņemta, uzsvēra, ka līdzās panāktajam vecāku atbalstam cerības ir arī uz vecāku nodarbinātību.

Tiesa, kā secina, raidījums, šaubas ir arī, vai pabalsts auklēm devis patiesu atbalstu vecāku rocībai. Pusotra gada laikā kopš šī programma ieviesta aukļu cenas ievērojami augušas. Ja 2013.gada rudenī lētākā aukle uz pilnu laiku bija nolīgstama par 250 eiro, tad šobrīd tie ir jau 400 eiro, un starpība, sanāk, ir tieši atbalsta cenā.

I.Viņķele diskusijā izteica pieņēmumu, ka ar šo programmu daudzas aukles ir izgājušās no pelēkās zonas, proti, lai saņemtu atbalstu, ir jāmaksā nodokļi, tāpēc cenas arī ir cēlušās.