Fizikas skolotāju mēģina “saraustīt gabalos”; nezina, cik ilgi viņš izturēs

Viņasprāt, patlaban visaktuālākā lieta saistībā ar mūsu izglītības sistēmu un jauno mācību gadu ir lielais pedagogu trūkums.

“Maigi izsakoties, nevis aktuālākā, bet briesmīgākā lieta ir skolotāju trūkums, un es neredzu ceļu, kas te var kaut ko glābt! Es tur nevaru līdzēt itin neko, manas iespējas ir izsmeltas.

Jauni cilvēki nevar iztikt ar skolotāja algu

Mana meita nostrādāja [skolā] divus gadus, bet aizgāja, jo nevarēja iztikt finansiāli. Jauniem cilvēkiem ir jāiekārto dzīve, viņiem jāapmaksā dzīvoklis, ēdiens, apģērbs. Nav tā, kā ir man, vecai žurkai, kurai viss jau ir.

Jauns cilvēks ar to [tagadējo skolotāja algu] nevar ne iztikt, ne dzīvot.

Ne visi var parakstīties uz nežēlīgu haltūru

Ir variants skriet pa nez cik skolām. Priekšmetos, kuros nav nekādu mācību līdzekļu, ir vajadzīgas pat astoņas stundas, lai sagatavotos nākamajai dienai.

Ir arī nežēlīga haltūra, uz ko ne visi ir spējīgi parakstīties. Ir tādi, kam vienalga, “pēc manis kaut vai ūdens plūdi”. Bet ir cilvēki, kuriem svarīgi, lai viņu darbs būtu kvalitatīvs un tam būtu rezultāti. Tāds cilvēks nevar izturēt [darbu skolā].

Fizikas skolotāju mēģina “saraustīt gabalos”

Tagad aiziet uz skolu [strādāt] mans ceturtais bērns. Cik un kā viņš izturēs, es nezinu. Viņš sāks strādāt skolā par fizikas skolotāju. Tas ir deficītu deficīts, skolas viņu tagad mēģina “saraustīt pa gabaliem”.

Viņam ir universitātes izglītība, viņš darbojas caur programmu “Mācītspēks”. Tur [skolotājam] ir jāmācās, tātad arī nevar paņemt lielu slodzi [skolā]. Redzēs, redzēs, cik ilgi viņš izturēs!”

Stundās varētu piedalīties pat apkopējas

Ozola pauda uzskatu, ka situācijas uzlabošanai un skolotāju skaita palielināšanai, pirmkārt, vajadzīga sabiedrības attieksmes maiņa.

“Tā nāks tad, kad redzēs, ka nav skolotāju, kad sāks stundās sūtīt iekšā apkopējus, lai vismaz kāds ir klāt pie bērniem. Tā būs jādara ne vienā vien vietā. Tad sāks domāt: “Pagaidiet, varbūt kaut kas nav īsti labi!”

Joprojām darbojas sauklis “Nemaksāsim skolotājiem! Viņi tāpat strādā, tāpēc maksāsim viņiem mazāk.” Runa nav tikai par samaksu, runa ir par sabiedrības attieksmi.

Ne visi var skriet cauri betona sienai

Mana meita bija pietiekoši norūdīta, viņai uz galvas neviens nevarēja uzkāpt, bet, tiklīdz cilvēks ir trauslāks… Skolā ir jāstrādā visiem.

Nevar prasīt, lai visi būtu vecas lapsas vai tādi, kāda ir mana meita, kas ar pieri izskries cauri betona sienai. Nevar prasīt, lai visi tādi būtu. Nedrīkst visi būt tādi!

Nevajag ļaut sev kāpt uz galvas

Skolā ir jāstrādā dažādiem cilvēkiem. Dažāda vecuma, dažāda rakstura. Mums skolēniem ir jāiemāca arī saskarsmes prasmes, prasmes sadarboties ar dažādiem cilvēkiem. Vai mēs gribam iemācīt: ja cilvēks neturas pretī, tad varam kāpt viņam uz galvas? Nē, tas neder.

Arī agrāk skolās bija dažāda rakstura cilvēki, bija skolotāji, kurus nežēlīgi apcēla. Pati atceros, kā pirms pusgadsimta gāja dažiem labiem skolotājiem, nabadziņiem, bet tas nebija saistīts ar raksturu.

Leģendārais miermīlīgais skolotājs

Viens no vislabsirdīgākajiem un miermīlīgākajiem cilvēkiem bija skolotājs [Pēteris] Puķītis, kuru zina visa republika. Viņš bija tāds mieramika!

Bet mana tante, kura pie viņa mācījās, stāstīja, ka pirmajā gadā viņam mēģināja kāpt uz galvas. Taču viņš ar savu raksturu panāca, ka viņu pieņēma tādu, kāds viņš bija. Viņš strādājot pat vēl tagad -  vairāk nekā 80 gadu vecumā. Varonis!

Raudoša studente kļūst par labu skolotāju

Visi to nevar, bet ir jābūt dažādiem cilvēkiem, kas ienāk skolā. No pieredzes zinu, ka studente, kas nespēja pārspļaut pār lūpu un raudāja katrā iespējamā gadījumā, nonākusi skolā, saprata, ka te neviens viņu neglābs un viņas asarām un tamlīdzīgām izdarībām būs pretējs efekts. Viņa mainījās un izrādījās pietiekami stingra.

Arī man bija daudz kas jāiemācās, lai varētu skolā strādāt,” pedagoģe atzina.