VDI: Katrs ceturtais no visiem darba aizsardzības pārkāpumiem notiek būvniecībā
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem šī gada pirmajos mēnešos vairāk nekā ceturtā daļa no visiem atklātajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem bijuši tieši būvniecībā, aģentūru LETA informēja VDI.
Lielākoties smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi būvniecībā saistīti ar nepietiekamu vai neatbilstošu darbinieku apmācību, nepiemērotu darba aprīkojumu, kā arī pašu darbinieku vieglprātīgu attieksmi pret drošības instrukcijām un pareizām darba metodēm.
Būvniecības nozarē drošības apdraudējumu netrūkst - 2022.gadā 21%, bet 2023.gadā 26% no visiem VDI konstatētajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem fiksēti tieši būvniecībā. Kā stāsta VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, visbiežāk pārbaudēs būvlaukumos tiek konstatēti pārkāpumi sastatņu komplektēšanā, aizsargnožogojumu veidošanā, tranšeju sānu malu nostiprināšanā, bīstamu atvērumu vai caurumu nosegšanā, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanā un lietošanā.
Lai veicinātu būvniecības nozares uzņēmumu atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, kā arī mazinātu nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu nozarē, VDI veic preventīvas pārbaudes būvobjektos. Šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 83 nelaimes gadījumi, deviņiem cietušajiem konstatētas smagas traumas, un izmeklēts arī viens letāls nelaimes gadījums. Kopumā, konstatējot nopietnus un tiešus draudus darbinieku drošībai un veselībai, VDI inspektoriem nācies apturēt darbus vai brīdināt par darbu apturēšanu 26 būvlaukumos.
"Katrs nelaimes gadījums darbā rada būtisku ekonomisko zaudējumu, ko ietekmē gan aizkavēta būvniecība, gan nepieciešamība aizvietot cietušo darbinieku, nemaz nerunājot par cietušā, viņa ģimenes un arī tuvāko kolēģu morālajām un fiziskajām ciešanām," uzsver Zariņa.
Turklāt viņa atzīmē, ka pie izglītota un atbildīga darba devēja, kura uzņēmumā tiek nodrošināta droša, veselībai nekaitīga un tiesiska darba vide, strādā vairāk darbinieku, kuri ir motivēti un atbildīgi izturas pret savu un citu personu drošību un veselību. Tādējādi kopīgiem spēkiem var novērst iespējamos nelaimes gadījumus, kā arī finansiālus zaudējumus un reputācijas riskus, ko tie rada uzņēmumam.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aizvadītajā gadā 19 reizes saņēmis izsaukumus uz būvobjektiem, galvenokārt Rīgā un Pierīgas novados. Kā rāda novērojumi, visbiežāk ugunsdrošības pārkāpumi būvobjektos saistīti ar nepietiekamu ugunsdzēsības aparātu skaitu, tomēr ļoti bieži nākas saskarties ar situācijām, kad visi būvobjektos esošie darbinieki nav instruēti par pareizu rīcību ugunsgrēkā, nav izskaidrota katra atbildība un pienākumi. Regulāras apmācības un instruktāža būtu normāla prakse ikvienam atbildīgam darba devējam.
VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas vecākais inspektors Kristaps Kalvāns uzsver, ka lielākā daļa ugunsgrēku, tajā skaitā būvobjektos, notiek neuzmanības un drošības pasākumu neievērošanas rezultātā. Ja ugunsgrēks izceļas, tā sekas mazina pareiza visu iesaistīto rīcība - kā reaģē un rīkojas cilvēks, kas pamana ugunsgrēka izcelšanos, kā rīkojas un cik savlaicīgi evakuējas visi būvobjektā esošie cilvēki.
Viņš atzīst - regulāri jāmācās arī ugunsdzēsējiem, jo darbs būvobjektā var būt izaicinošs: nepabeigta konstrukciju izbūve un materiālu krāvumi var radīt problēmas ar piekļuvi konstrukcijām, kritienu un traumu risku. Tādēļ regulāras mācības ugunsdzēsējiem glābējiem palīdz attīstīt dzēšanas darbu iemaņas būvobjektos, savukārt būvniecības procesā iesaistītajiem atgādina par pareizu rīcību, izceļoties ugunsgrēkam.
Regulāras mācības kā svarīgu drošības pasākumu vērtē arī būvnieki, kuriem svarīga sociāli atbildīga darba kultūra. Mācības, kas darbiniekiem nāk kā pārsteigums, ir sevišķi vērtīgas, jo parāda reālo situāciju - kā darbinieki reaģē, cik labi ir sagatavoti, kur meklējamas vājās vietas zināšanās un prasmēs.
Nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš norāda, ka no darba aizsardzības viedokļa būvniecība tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām nozarēm pasaulē, jo tajā strādājošie vidēji biežāk cieš dažādos nelaimes gadījumos darbā vai saslimst ar arodslimībām. Vienlaikus būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku veselību un drošību var ietekmēt arī citi, ar tiešajiem būvdarbiem nesaistīti faktori un ārējie riski, kas pie noteikta apstākļu kopuma var rezultēties ārkārtas situācijās, kur ātra un precīza rīcība var būt izšķiroša cilvēku dzīvību glābšanā.
Ir izstrādāts detalizēts ārkārtas situāciju un krīžu vadības process, kas mācību laikā pārbaudīts arī praksē, radot reālai krīzes situācijai maksimāli pietuvinātus apstākļus. Tas ļauj pārliecināties gan par izstrādātā procesa efektivitāti un mūsu darbinieku spējām un prasmēm rīkoties ārkārtas apstākļos, gan savstarpējo sadarbību ar atbildīgajiem glābšanas dienestiem, stāstīja Kļaviņš.
Augustā uzņēmums organizēja ārkārtas situācijas praktiskās mācības, kuru laikā simulēta ugunsgrēka izcelšanās būvobjektā un cietušo personu glābšana. Kļaviņš atzīst - tas bijis lielisks atgādinājums ne tikai uzņēmuma darbiniekiem, bet ikvienam cilvēkam jebkurā situācijā atbildīgi reaģēt uz trauksmes signāliem, pārdomas par trauksmes pamatotību atliekot uz vēlāku laiku.
Arī VDI aicina ievērot labas pārvaldības principus un nozarē iesaistītajiem pašiem kritiski novērtēt darba vides un darba organizācijas atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, negaidot pārbaudi.
"Būvniecības nozare ir bijusi un būs VDI uzmanības lokā. Protams, VDI inspektori nedodas pārbaudēs ar mērķi sodīt būvniekus, tomēr būvlaukumos, kur konstatē nopietnus un tiešus draudus darbinieku drošībai un veselībai vai nereģistrēti nodarbinātus darbiniekus, piemēro likumā paredzētos līdzekļus, gan apturot būvdarbus, gan piemērojot atbilstošus sodus," norāda Zariņa.
