Latviešu leģionāru datu informācijas dienā ziņas par radiniekiem vākuši aptuveni 100 cilvēku
Iespēju iegūt ziņas par radiniekiem Latviešu leģionāru datu informācijas dienā šonedēļ izmantojuši aptuveni 100 cilvēku, informēja Latvijas Kara muzeja pārstāvis Mārtiņš Mitenbergs.
"Šogad cilvēku aktivitāte bija daudz lielāka nekā pērn. Mums vēl visu nākamo nedēļu cilvēki ir pierakstījušies, lai iegūtu vēsturnieku konsultāciju," pastāstīja Mitenbergs.
Paredzams, ka vēl nākamos divus mēnešus cilvēki aktīvi interesēsies par šo iespēju, kas ir pieejama visa gada garumā un regulāri tiek aktualizēta, pārliecināts Kara muzeja pārstāvis. Viņš pastāstīja, ka cilvēku aktivitāte parasti palielinās valsts svētku un atceres dienās. Cilvēki bieži vēršas pie vēsturniekiem arī, kad taisa dzimtas kokus.
"Pats izpētes process gan ir ļoti lēns. Muzejs nav izziņas birojs. Cilvēku meklēšana ir ļoti komplicēts darbs," norādīja Mitenbergs. Muzejs bieži nevis atklāj patiesību, bet palīdz cilvēkiem saprast, kas ar radinieku būtu varējis notikt, vai arī to, kur turpināt meklējumus. "Cilvēkiem bieži vien nav patiesas informācijas par radiniekiem. Viņi sniedz to informāciju, kura ir pieejama, piemēram, ka meklējamais cilvēks, iespējams, ir bijis leģionā. Ņemot vērā dzīvesstāstu, muzeja vēsturnieki mēģina saprast, kas ar šo cilvēku varētu būt noticis, vai arī iesaka cilvēkam doties uz Valsts arhīvu," stāstīja Kara muzeja pārstāvis.
Ar šo datu informācijas dienu laikā, kad izskan savstarpēji apvainojumi, muzejs vēlējies aktualizēt, ka Latviešu leģionā ir bijuši ļoti daudzu ģimeņu locekļi.
Kā ziņots, saistībā ar iedzīvotāju lielo interesi iepriekšējos gados arī šogad muzejs rīkoja pasākumu visiem, kuri vēlējās uzzināt par savu tuvinieku likteņiem Otrā pasaules kara laikā. Pērn tika palīdzēts atrast tuviniekus vairāk nekā 80 personām.
Jau vairākus gadus Latvijas Kara muzejā glabājas Daugavas Vanagu leģionāru arhīvs, kas tiek izmantots muzeja ikdienas darbā un kuru plaši izmanto Latvijas vēsturnieki. Ikviens interesents var pārliecināties, vai viņa tuvinieki ir atrodami Kara muzeja datu bāzē.
Muzejā līdz 19.aprīlim apskatāma arī izstāde "Karš mākslinieka un fotogrāfa Voldemāra Caunes acīm". Caune (1901-1975) bija viens no latviešu figurālās glezniecības pārstāvjiem, kurš Otrā pasaules kara laikā bija spiests uzvilkt latviešu leģionāra formas tērpu. Mākslinieks kauju laikā un to starplaikos bija atradis laiku arī gleznošanai un fotografēšanai. Izstādē, līdzās unikālām un iepriekš nepublicētām Caunes uzņemtām fotogrāfijām, redzamas arī viņa kara laikā radīto gleznu skices, kuras gleznotas ar domu vēlāk izveidot lielformāta darbus. Fotogrāfijās un gleznu skicēs viņam izdevies iemūžināt kara pretrunīgo dabu, kur līdzās postam un izmisumam atrodas vieta arī cilvēciskam priekam un biedriskumam.
Izstādes apskate ir bez maksas. Konsultēties ar Kara muzeja vēsturniekiem par savu tuvinieku meklēšanu iespējams arī turpmāk, interesējoties muzejā.
LETA
