Smiltēns: Aktīvas karadarbības laikā Ukraina nevar kļūt par NATO dalībvalsti, bet nepieciešams izveidot neizbēgamu ceļu uz to
Ukraina nevar kļūt par NATO dalībvalsti pašlaik, kamēr notiek aktīva karadarbība, taču nepieciešams Ukrainai izveidot skaidru un neizbēgamu ceļu uz NATO, uzsver Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), kurš šodien Latvijā tikās ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
Pēc Latvijas politiķa vārdiem, nedrīkst izveidoties situācija, kad Krievija uztur karadarbību maksimāli ilgi, lai tikai novērstu Ukrainas kļūšanu par NATO dalībvalsti.
Šādos apstākļos nākamnedēļ gaidāmajā NATO samitā nepieciešams sūtīt skaidru un nepārprotamu vēsti Krievijai, ka tās agresija nekad nevar nest augļus - Ukraina nekad nezaudēs mūsu atbalstu un neizbēgami kļūs par Eiroatlantiskās telpas daļu, pauda Smiltēns.
Neoficiāla informācija liecina, ka NATO Viļņas samitā netiks paziņots par Ukrainas uzaicināšanu dalībai organizācijā, lai arī par šo jautājumu pēdējā laikā bijis daudz politiķu publisku aicinājumu. NATO partneri vēl saskaņojot redzējumu, kāda pozīcija tiks pausta Ukrainas jautājumā, lai tā būtu gana spēcīga un Krievija to neinterpretētu kā savu panākumu.
"Ilgtermiņā mēs vēlamies redzēt Ukrainu cieši integrētu mūsu reģionā, Eiropas Savienībā un NATO," pauda Latvijas politiķis, "turpināsim sniegt Ukrainai visa veida atbalstu - politisku un praktisku, lai palīdzētu Ukrainai iespējami drīz kļūt par NATO un ES dalībvalsti."
Šodien abu valstu politiķi runājuši arī par Latvijas atbalstu Ukrainai, kas sasniedzis 1,3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. "Latvijas atbalsts saglabāsies nemainīgs. Līdz Ukrainas uzvarai. Cik ilgi vien būs nepieciešams," paziņoja Saeimas priekšsēdētājs.
Vizītes ietvaros Stefančuks kopā ar Rīgikogu priekšsēdētāju Lauri Husaru, Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu un Polijas Sejma maršali Elžbetu Viteku tiksies arī ar jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Tāpat Stefančukam plānota tikšanās arī ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un bijušo Valsts prezidentu Egilu Levitu.
