FOTO: valsts aizsardzības dienestu uzsāk pirmie brīvprātīgie

Lai gan ikdienā Krustabaznīcas iela Rīgā, uz kuras atrodas Rekrutēšanas un atlases centrs, vairāk ir piepildīta ar transportu, šodien uz tās bija vērojama pamatīga gājēju plūsma. Topošos Valsts aizsardzības dienesta karavīrus varēja pamanīt uzreiz – daudziem plecos somas ar nepieciešamākajām personiskajām lietām. Īsi pirms pulksten deviņiem jauniešu pieplūdums bija tik liels, ka nācās stāvēt rindā, kura stiepās līdz viesnīcai “Oskars”. Tālāk jau viss kā armijā – dokumentu pārbaude, reģistrēšanās iesaukšanas sarakstā un vieta, kādā no trim “kārbām”, kurās jauniešus sagaida Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes instruktori.

Daudzus jauniešus pavadīt atnākuši radinieki un draugi, kuri, atvadoties tos, pavada ar skatieniem, cik vien ilgi iespējams. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” daudzi vecāki pauž lepnumu par savu dēlu izvēli. Viņu vidū ir Voldemārs, kurš pats nodienējis 30 gadus Valsts policijā. Par dēla izvēli būt pirmajam no brīvprātīgajiem, kuri sāk Valsts aizsardzības dienestu, viņš bijis pozitīvi pārsteigts. “Lai tik dara! Ko vajag, to vajag,” nosaka Voldemārs.

Atrunāt dēlu no plāniem par dienestu NBS viņš pat nav mēģinājis. Tā vietā motivējis jaunieti. Voldemārs ar lepnumu atzīst, ka nu jau ģimenē būs trīs cilvēki, kuri kalpo Latvijai – viņš pats, nupat Valsts aizsardzības dienestu sākušais dēls un otra atvase, kura darbojas iekšlietu struktūrās.

Vaicāts, kādu Voldemārs dēlu sagaida mājās no dienesta, viņš nosaka - noteikti daudz vīrišķīgāku. “Mēs tā runājām, ka varbūt pat labi – tagad aiziesi armijā un pēcāk izdomāsi, ko dzīvē grib tālāk. Daudzi jaunieši pēc vidusskolas savu izvēli pat nav izdarījuši. Iespējams, dēls nolems palikt NBS rindās un turpināt dienestu bruņotajos spēkos,” spriež Voldemārs.

Nedaudz tālāk kopā ar savu vīru stāv Sandra, kura dienestā pavada dēlu Tomu, kurš vēl vakar kopā ar ģimeni svinēja savu Toma 19 gadu dzimšanas dienu. Dēla izvēli Sandra atbalsta. “Mēs ar puiku par to daudz runājām, tomēr sava dēla izvēles allaž atbalstām. Viņš būs vīrišķīgāks, disciplinētāks un rūdītāks. Tieši šīs ir tās lietas, ko viņš pats vēlas iegūt no dienesta. Mēs esam tikai “par”.”

Sandra piebilst - dienests netraucēšot dēla turpmākajai karjerai, jo Toms jau ir iestājies augstskolā un studijas sāks pēc gada – kad būs noslēdzis dienesta gaitas.

Arī paši jaunieši ar nepacietību gaida dienestu. Daudzi no viņiem sarunā ar “Sargs.lv” atzīst – interese par dienestu ir bijusi teju katram un 11 mēnešu dienests būs pietiekošs laiks, lai apgūtu un noslīpētu jaunās zināšanas.

19 gadus vecajam un nedaudz kautrīgajam Gvido dienests būs kā atelpa no mācībām. Iepriekš viņš darbojies Jaunsardzē. Tagad šīs zināšanas un pieredze lieti noderēs, sperot pirmos soļus karavīra dzīvē.

Tikmēr daudz runīgākais 22 gadus vecais Emīls dienestu gaida ar interesi. “Kas tajā būs, vēl nezinu, taču laiks paskries ātri. Sagaidu, ka būs interesanti, asums un saliedētība,” viņš saka.

Kristians pieteicies dienestam, lai iemācītos ko jaunu. Viņaprāt 11 mēneši ir pietiekošs laiks, bet 600 eiro ikmēneša kompensācija jaunietim ir labs motivators.  “Primāri dienestā vēlos apgūt komandas darbu, saprast to līdz sīkumiem. Tāpat vēlos iegūt jaunus draugus un pilnveidot savu fizisko veselību,” saka Kristians, piebilstot, ka cer kļūt par prettanku speciālistu.

Interese izmēģināt karavīra profesiju ir arī Ričardam, kurš ikdienā aktīvi nodarbojas ar cīņas sportu. Viņš par dienestu domājis sen, tomēr nav atvēzējies kļūšanai par profesionālā dienesta karavīru. Viņa izvēli atbalstījuši abi vecāki. Kā atzīst Ričards, tēvs bijis priecīgs, bet mamma lepna. Problēmas nesagādāšot arī izglītības ieguve. “Ja grib, visu var apvienot. Es pats mācos attālināti un mēģināšu savas mācību gaitas savienot ar dienestu,” viņš saka.

NBS Rekrutēšanas un atlases centra vadītājs majors Rihards Rozembaums saka, ka Valsts aizsardzības dienesta pirmais iesaukums bijis izaicinājums arī pašiem centra darbiniekiem, jo profesionālajam dienestam vienā iesaukumā visbiežāk iesaucamo skaits svārstās ap 50 cilvēkiem. Tagad no teju 500 kandidātiem nācies atsijāt nedaudz vairāk nekā 250 topošos karavīrus.

Vaicāts, kā noritēs nākamais iesaukums, kas gaidāms nākamā gada janvārī, majors R. Rozenbaums nosaka, ka atsijāto proporcija būs mazāka. Viņaprāt, savu lēmumu daudz pamatotāk būs pieņēmuši tie jaunieši, kuri dienestam pieteiksies brīvprātīgi, savukārt trūkstošie tiks iesaukti. Šobrīd otrajam iesaukumam pieteikušies vairāk nekā 60 kandidātu.

Savukārt Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 2.bataljona virsseržants galvenais virsseržants Pēteris Mužnieks sarunā ar “Sargs.lv” saka, ka jau no pirmās dienas Ādažu bāzē jauniešus sagaida aktīva darbība. “Tuvāko divu nedēļu laikā mūsu uzdevums ir jauniešus iesildīt tālākajam dienestam. Mēs viņus saģērbsim, ekipēsim un sagatavosim pamatapmācībai,” teica galvenais virsseržants P. Muižnieks.
Kā stāsta galvenais virsseržants P.Muižnieks, pirmo mēnešu laikā jauniešiem tiks iemācīts apieties ar individuālo ekipējumu, droši un atbildīgi darboties ar ieroci, kā arī apgūt lauka kaujas iemaņas, slīpējot sadarbību ar saviem biedriem. Tālāk sekos karavīru – speciālistu apmācība.

Nepilnas stundas laikā visi jaunieši tiek reģistrēti un sadalīti pa apmācību vienībām un, uzmetot pēdējos skatienus ģimenēm, un draugiem dodas uz autobusiem, lai sāktu dienestu Ādažos. Lai jauniešos iedrošinātu vēl vairāk, katra no trim vienībām tiek pavadīta ar skaļiem aplausiem.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka līdztekus pirmajam Valsts aizsardzības dienesta iesaukumam jaunieši var pieteikties arī otrajam iesaukumam, kas gaidāms nākamā gada janvārī. Brīvprātīgi interesenti var pieteikties līdz 15.jūlijam, aizpildot pieteikuma anketu šeit.

Otrajā iesaukumā NBS nepieciešami 120 jaunieši, kuri pildīs dienesta pienākumus Gaisa spēkos Lielvārdē. NBS Štāba bataljonā Rīgā un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā.

Gadījumā, ja brīvprātīgo skaits būs nepietiekams, atlikušie nepieciešamie kandidāti tiks izvēlēti pēc nejaušības principa obligātā kārtā.