Vents Armands Krauklis par naudas stopkrānu cilvēkiem reģionos
"Diemžēl bieži vien, kad parlamentā nonāk kaut kas aizliedzošs, nav svarīgi, kurā sfērā, tad, balstoties uz emocijām, šie aizliegumi tiek noteikti, nepadomājot par dziļākām sekām," pauž Vents Armands Krauklis.
Viedokļi
2015. gada 19. marts, 16:30

Vents Armands Krauklis par naudas stopkrānu cilvēkiem reģionos

Jauns.lv

Situāciju reģionos, kur banku kredīti nav pieejami, bet nebanku - tiek ierobežoti, Romānam Meļņikam intervijā komentē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Fragments no intervijas:

Pirms kāda laika redzējām, ka lielās bankas samazina savu filiāļu skaitu reģionos. Jūsu vadītais novads ir viens no tālākajiem no Rīgas. Cik lielā mērā cietāt no šī "konsolidācijas" procesa?

Jāsaprot, ka šis ir tikai viens solis veselā banku pasākumu virknē - tad, kad sākās krīze, bankas daudz straujāk, nekā krīze prasīja, "norāva stopkrānu" visa veida kreditēšanai, arī labiem klientiem, un tādā veidā veicināja krīzes dziļumu. Tas ir viens. Otrs. Daudziem tika anulētas kredītkartes. Arī labiem klientiem.

Arī kredītkartes?

Jā. Un jāteic, ka arī tagad ir diezgan daudz, piemēram, novadu pašvaldību darbinieku, kuriem kredītkaršu nemaz nav. Pēc jauniem banku iekšējiem normatīviem šiem cilvēkiem nepaliek kontos pāri naudas, tad nu, atsaucoties uz šiem normatīviem, izrēķināts, ka kartes anulējamas. Un arī patēriņa kredītu izsniegšana īpaši lauku reģioniem ir praktiski tādā... ļoti, ļoti niecīgā apjomā, ar ļoti striktiem nosacījumiem. Bet, protams, ka cilvēki grib dzīvot, protams, ka cilvēkiem ik pa laikam līdz algai nedaudz pietrūkst vai nepieciešami uzreiz lielāki izdevumi, piemēram, jauna televizora iegādei, lai var skatīties Latvijas programmas, tad nu, protams, viņiem nākas meklēt kaut kādas alternatīvas.

Kādas ir pieejamās alternatīvas?

Šobrīd tādas ir divas. Trīs, precīzāk. Viens - tas ir lombards. Un tie ir uz visiem stūriem visos miestos, arī krietni mazākos. Bet, protams, ir cilvēku daļa, kas nevēlas turp nest savas personiskās mantas un ieķīlāt, pastāv tomēr tāda psiholoģiska barjera un arī nosacījumi ir visai skarbi. Faktiski samērā neizdevīgi cilvēkiem. Otra alternatīva - ātro kredītu firmu piedāvājumi.

Tās arī tiek neviennozīmīgi vērtētas...

Visas droši vien nav "pār vienu kārti metamas" - nosacījumi ir atšķirīgi, bet te jāsaka liela problēma, ka cilvēki, aizņemoties naudu, šos nosacījumus ne vienmēr izpēta. Un tādā ziņā tās, kas ir organizētas un kurām ir kāds iekšējais kodekss, šābrīža tirgus situācijā tiek spiestas ārā no patērētājiem būtiskas tirgus nišas. Trešā alternatīva ir iet pie neoficiāliem aizdevējiem, kur tie procenti vispār ir ārprātīgi.

Un saistības arī dīvainas, vai ne?

Jā, saistības ir dīvainas, tas vēl maigi teikts. Šādu aizdevēju piedāvājumi pieejami gandrīz visur Latvijā. Esam atgriezušies situācijā, kāda bija deviņdesmito gadu vidū. Tas nav nekas labs.

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ko savulaik vadījāt, aktualizēti likuma grozījumi ātro kredītu ierobežošanai. Tas nozīmē, ka faktiski tad zels un plauks šie nelegālie?

Es gribu būt godīgs šī jautājuma vērtēšanā - neesmu iedziļinājies tieši šo grozījumu būtībā, skaidrs arī, ka nozarei kā tādai ir jābūt regulētai. Jautājums tikai, lai šī regulācija būtu saprātīga.

Laikraksts "Diena" / Foto: Sintija Zandersone/LETA