Fotoradari visbiežāk fiksē BMW, "Audi" un "Volkswagen" automašīnu vadītāju pārkāpumus

Pirmais stacionārais fotoradars sāka darboties 12.februārī, bet šobrīd darbojas kopumā jau deviņas stacionārās mērierīces.

Lielākā daļa konstatēto pārkāpumu bijusi vieglajiem transportlīdzekļiem. Visbiežāk ātrumu pārkāpuši BMW, "Audi" un "Volkswagen" automašīnu vadītāji. Visbiežāk pārkāpumi fiksēti otrdienās un trešdienās no plkst.9 līdz 11.

Lielākā daļa šoferu ātrumu pārsnieguši līdz 20 kilometriem. Četros gadījumos autovadītāji braukuši ar 140 kilometrus stundā lielu ātrumu. Uz autoceļa Tīnūži-Koknese braukušajam rekordistam var piemērot 210 eiro lielu naudas sodu.

"Nevarētu teikt, ka fiksētais pārkāpumu skaits būtu liels, un tas priecē, jo autovadītāji acīmredzot bijuši disciplinēti. Objektīvus secinājumus mēneša laikā ir grūti izdarīt, to mēs varētu sīkāk paanalizēt pēc pusgada, gada," šodien žurnālistiem teica Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un piebilda, ka pagaidām tikai viens autovadītājs policijā sūdzējies par konstatēto pārkāpumu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izpētījusi, ka, piemēram, uz Jelgavas šosejas pie pagrieziena uz Brankām, kur atļautais ātrums ir 70 km/h, pirms fotoradara 65% šoferu ātrumu pārsniedza virs 10 km/h, taču šobrīd, kad darbojas radari, virs 10 km/h braukuši tikai pieci procenti autovadītāju.

Bez stacionārajiem radariem joprojām darbojas 2008.gadā iegādātie Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Tehnisku iemeslu dēļ šobrīd strādā tikai divi. Šīs mērierīces kopš gada sākuma fiksējušas 885 ātruma pārkāpumus. Pārkāpumi visbiežāk konstatēti sestdienās un svētdienās no plkst.15 līdz 19.

Jau ziņots, ka pirmie divi radari sāka darba režīmā funkcionēt 12.februārī, bet vēlāk tika uzstādītas vēl vairākas mērierīces. Teju visi iepirktie stacionārie fotoradari darba režīmā sāks funkcionēt līdz marta beigām. Jau rīt Rīgā tiks uzstādītas četras mērierīces.

Radari izvietoti Rīgas reģionā, taču precīza mērierīču atrašanās vietu karte atrodama CSDD mājaslapā.

Kā iepriekš uzsvēra direkcijā, jau tagad var uzskatīt, ka stacionāro radaru izvietošana ir sevi attaisnojusi. Radaru uzstādīšanas vietās ir samazinājies satiksmes plūsmas ātrums un tiek fiksēts neliels skaits ātruma pārkāpēju. Pirms katras stacionārā fotoradara atrašanās vietas ir izvietotas braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar papildzīmi par fotoradara darbību.

Radaru uzstādīšanu veica SIA "Reck" sadarbībā ar mērierīču izgatavotāju - Nīderlandes uzņēmumu "Gatso".

Pērn rudenī CSDD rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarēja uzņēmums "Reck". Iepirkuma līgumcena ir 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Fotoradaru iepirkumam bija vēl otra daļa, kas paredzēja, ka valsts iegādāsies četras transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar lāzera skeneri. Šajā daļā konkurss ir pārtraukts, jo iesniegtie piedāvājumi neatbilda CSDD izvirzītajām tehniskajām prasībām.

CSDD direktora vietnieks Ģirts Rorbaks šodien žurnālistiem teica, ka nākamajā fotoradaru ieviešanas kārtā šo četru lāzera radaru vietā acīmredzot būs Doplera principa iekārtas.

Valdība jau 2013.gadā lēma, ka kopumā līdz 2017.gadam ik gadu CSDD iegādāsies 20 fotoradarus. Nākamā fotoradaru kārta varētu būt šī gada beigās.