Visā Latvijā cilvēki vērojuši daļēju saules aptumsumu. FOTO

Sākotnēji skvērā bija pulcējušies ap 30 cilvēki, bet pusstundas laikā interesentu skaits palielinājās līdz ap 60 cilvēkiem.

Skvērā parādību vēroja arī astronomijas skolotājs Emīls Veide no Rīgas 1.Valsts ģimnāzijas. Mācību iestādes astronomijas pulciņš arī sagatavojis informatīvu materiālu par Saules aptumsuma parādību, kas izvietots skvērā un ko interesenti var aplūkot. Tāpat pulciņa pārstāvji klātesošajiem piedāvā paštaisītas brilles, caur kurām aplūkot Sauli.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Veide, Saules aptumsumu skaidrā laikā nav ieteicams vērot ar neapbruņotu aci, taču šodien acis satraumēt neļauj mākoņi, kas slāpē Saules gaismu.

Savos iespaidos par ne tik biežo parādību ar aģentūru LETA dalījās Rolands. Viņš sacīja, ka gaidāmā parādība viņu ļoti ieinterēsējusi, tāpēc vīrietis ilgi nedomājis, vai piedalīties kopīgā Saules aptumsuma vērošanā pie "Swedbank" ēkas. Rolands pastāstīja, ka pilnais Saules aptumsums Latvijā bijis vērojams 1954.gadā, ko diemžēl nav sanācis redzēt, bet šogad vismaz izdevies novērot daļēju aptumsumu, par ko vīrietis gandarīts.

Savus iespaidus aģentūrai LETA pauda arī četru jauniešu grupa. Viņi skaidroja, ka bija domājuši, ka parādība būs "dramatiskāka" un aptumsuma laikā zemi pārklās biezāka tumsa. Vienlaikus jaunieši nenoliedza, ka vērot Saules aptumsumu ir tiešām interesanti.

Skvērā ieradies arī kāds jaunlaulāto pāris un viņu viesi, novēroja aģentūra LETA.

Kā ziņots, šodien līdz aptuveni plkst.13 Latvijā bija vērojams daļējs Saules aptumsums, kas bija viens no lielākajiem tuvāko desmit gadu laikā, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrībā (LAB).

Rīgā aptumsums sākās plkst.10.56, maksimālo fāzi sasniedzot plkst.12.05. Aptumsums beidzies ap plkst.13.14. Latvijas ziemeļrietumu daļā Saules aptumsums sākās un beidzās līdz pat divām minūtēm ātrāk, bet dienvidaustrumu daļā - līdz pat divām minūtēm vēlāk.

Maksimālā aptumsuma fāze (Saules diametra aizsegtā daļa) Rīgā bija 0,77, Latvijas ziemeļrietumos - 0,80, bet dienvidaustrumos - 0,74. 2021. gada aptumsuma fāze Rīgā būs vien 0,31, bet tuvākais Saules aptumsums, kas būs ne mazāk ievērojams kā šī gada aptumsums, Latvijā būs novērojams 2026.gadā (fāze 0,84).

Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi divos līdz sešos gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2010.gada 4.janvārī, bet nākamais būs novērojams tikai pēc sešiem gadiem - 2021.gada 10.jūnijā. Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954.gadā, bet nākamais būs novērojams tikai 2142.gadā. Savukārt tā saucamais gredzenveida Saules aptumsums Latvijā būs vērojams 2039.gadā.

Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu. Šodien aptumsuma maksimuma brīdī Latvijā tā izskatīsies pēc sirpja ar augšup vērstiem galiem.

Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, joslā starp Islandi un Britu salu arhipelāgu, un Ziemeļu ledus okeānā 20.martā būs novērojams pilns Saules aptumsums. Pilnā aptumsuma josla šķērsos arī Svalbāras arhipelāgu. Tieši no šīs vietas pilnu Saules aptumsumu vēros arī ceļotāju grupa no Latvijas, kuras dalībniekiem ir vairāku Saules aptumsumu novērojumu pieredze dažādās pasaules vietās.

LAB atgādina, ka uz Sauli nedrīkst skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra - tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna.