Vai tiešām Rīga ir visklusākā galvaspilsēta Eiropā un nevajag sodus par trokšņošanu? Bāru asociācija tā uzskata

Viņaprāt, likuma izmaiņas iniciējuši negodīgi industrijas spēlētāji un lēmums par sodiem ir sasteigts. "Vispār sodiem vajadzētu nākt pēdējiem, ir daudzas citas rīcības, ko var izmantot pirms tam – piemēram, cilvēkiem, kam traucē skaņa, ir papildu finansējums logu maiņai, lai tie būtu [skaņu] necaurlaidīgi, un mediācijām," norādīja Ikstens.

Saeima ceturtdien, 15.jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus, ar kuriem juridiskām personām noteikta atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu, vēsta vietne “saeima.lv”.

Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes.

Līdz šim spēkā esošais normatīvais regulējums paredzēja atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nebija noteikta.

Ar grozījumiem noteikts, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta, citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, juridiskām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1000 naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro).

Tāpat ar grozījumiem likums papildināts, paredzot naudas sodu fiziskajām personām gadījumā, ja minētās darbības tiks veiktas pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietas vai pieminekļa. Fiziskajai personai par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 56 līdzi 280 naudas soda vienībām (no 280 līdz 1400 eiro).

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, norāda "saeima.lv".

Rīgā Pašvaldības policija izprot iedzīvotāju tiesības pēc klusuma, īpaši – nakts periodā, taču tai līdz šim nebija juridisku sviru situācijas regulēšanai. Saeimas Juridiskajā komisijā tās priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis vērsa uzmanību uz patiešām milzīgu izsaukumu skaitu par trokšņošanu galvaspilsētā.

Saeimas Juridiskās komisijas darbam sekoja arī iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" vadītāja Maija Krastiņa, kura pirms tam neveiksmīgi centās risināt situāciju pašas spēkiem, zvanot iedzīvotāju miegu traucējošiem naktsklubiem Andrejostā un, kad tas nelīdzēja, arī policijai.

Nav normāli, ka mūsu tiesības uz miegu tiek pretstatītas uzņēmēju interesēm. Visur pasaulē līdzpastāv iedzīvotāji un izklaides iestādes, nevar būt tāda situācija, ka maza daļa vienas grupas ir svarīgāka par daudziem citiem, uzskata Krastiņa.

Izklaides vietu aktīvā sezona jau rit pilnā sparā, un to, ka trokšņa problēma nav aktuāla tikai Rīgā. Piemēram, Jūrmalā iedzīvotājus tracina kafejnīcas "Seabreeze" radītais troksnis. Iedzīvotāji sākotnēji mēģinājuši runāt ar tās personālu, taču tas mūziku pagriezis vēl skaļāk. Tad iedzīvotāji zvanījuši pašvaldības policijai un Jūrmalas domei, bet pretī saņem draudus, vēsta "lsm.lv".

"Mēs regulāri iebilstam. Pēdējais nepatīkamākais gadījums bija, ka no pašvaldības policijas saņēmām institucionālus draudus. Ieradās grupa ar trafarētu mašīnu un vēl viens policists krosenēs, kurš teica, ka mums par nepamatotiem izsaukumiem var uzlikt administratīvos sodus," sūdzas Jūrmalas iedzīvotājs Guntis Grūbe.

Par piemēru mēdz minēt ierobežojumus kaimiņvalstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā.

"Viļņā dažādu restorānu un bāru ir daudzreiz vairāk nekā Rīgā. Cilvēku ir pilns. Tajā pašā laikā pusnaktī, kad es devos mājās no koncerta, visas terases bija slēgtas. Vaļā bija atsevišķi bāri, kas bija ļoti tālu no mājām, kur dzīvo cilvēki, vai arī naktsklubi īpašās telpās," saka  Iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" dalībniece, finansiste Solvita Deglava.