Latvija atteikusi izskatīt režisora no Krievijas patvēruma iesniegumu

Vienlaikus par režisora patvērumu būs jālemj Francijai.

Publiski pieejamā Administratīvās rajona tiesas 1.jūnija spriedumā teikts, ka Krievijas pilsonis 2022.gada 30.augustā ieceļoja Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā caur Igauniju.

Viņa rīcībā bija Krievijas pase un Francijas izsniegta Šengenas "C" kategorijas vīza, derīga no 2022.gada 2.jūnija līdz 2023.gada 1.jūnijam, ar uzturēšanās laiku 90 dienas. Spriedumā nav norādīts personas vārds, taču LETA noskaidroja, ka tas ir Ščipicins, kurš, kā liecina publiski pieejamā informācija, iestudējis izrādes Latvijas un Krievijas teātros.

2022.gada 15.novembrī vīrietis vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šogad aprīlī nolēma vīrieti pārsūtīt uz Franciju. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm.

Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, vīrietis vērsās ar Administratīvajā rajona tiesā. Tiesai viņš argumentējis, ka pie viņa neatrodas viņa Krievijas pilsoņa pase, jo tā tika atstāta Valsts robežsardzē. Pases vietā ir izsniegta patvēruma meklētāja apliecība.

Vīrietis nepiekrita PMLP lēmumam, jo viņam ir darba iespējas Latvijā. Viņš ir režisors un iepriekš strādājis Latvijas teātros - 2009.gadā Rīgā, 2017.gadā Valmierā, 2019.gadā Liepājā un 2023.gada 18.maijā notika pieteicēja izrādes "Sacelšanās" pirmizrāde Cēsu Mazajā teātrī, kas arī turpmāk vēloties sadarboties ar mākslinieku.

Ņemot vērā, ka režisors jau iepriekš ir strādājis Latvijā, viņam esot plaši ar darbu saistīti kontakti. Patlaban režisoram esot pārrunas ar Rēzeknes teātri "Joriks", kur tiekot piedāvāts 2023.gada septembrī iestudēt izrādi. Tāpat notiekot pārrunas ar Rīgas Krievu teātra, Liepājas un Valmieras teātru pārstāvjiem.

Mākslinieks argumentējis, ka viņam Latvijā ir kur dzīvot, tāpat viņš mācās latviešu valodu un ir gatavs kārtot valsts valodas eksāmenu.

Režisors arī nevarot atgriezties Krievijā politisku iemeslu dēļ, jo neatbalstot Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Tieši minētā iemesla dēļ pieteicējs 2022.gada 29.augustā aizbrauca no Krievijas, kā arī režisors nevēlējās, lai viņa samaksātie nodokļi netiktu novirzīti kara atbalstam.

Vēl viens iemesls, kādēļ pieteicējs nevarot atgriezties Krievijā, ir specifiskā profesionālā darbība. Tā esot tieši saistīta ar ideoloģijas - viedokļa un režisora redzējuma - atspoguļošanu un izpaušanu sabiedrībai. Ņemot vērā pieteicēja politisko nostāju, viņam neesot iespējams realizēties savā profesijā, jo tikšot saņemta vajāšana no valsts puses, ko pieteicējs jau izjutis, strādājot Krievijā.

Režisoram arī praktiski neesot iespējams bez kaitējumiem, negatīvām sekām un morālām ciešanām pārkvalificēties citā profesijā. Tas nozīmējot, ka Krievijā viņam nebūs nekādu līdzekļu eksistēšanai vai arī draudēs represijas un cietums par godīgumu.

Tiesa noraidīja režisora pieteikumu par PMLP lēmuma atcelšanu.

Tiesas rīcībā nav ziņu, ka Francijā būtu sistēmiskas problēmas patvēruma procedūrā vai patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļos, kā rezultātā pastāvētu necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes risks.

Francija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kura vispārīgi ir spējīga nodrošināt tās teritorijā esošo personu tiesību aizsardzību. Tādējādi visos juridiskajos un praktiskajos jautājumos, kas saistīti ar patvēruma lietām, Francija ir uzskatāma par drošu valsti, norādīja tiesa.

Turklāt no lietas materiāliem konstatējams, ka PMLP no Francijas kompetentās iestādes ir saņēmusi atbildi, ar kuru tiek akceptēta atbildības uzņemšanās par pieteicēja patvēruma iesnieguma izskatīšanu.

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka pastāvētu objektīvi šķēršļi viņam kā pilngadīgai un darbspējīgai personai nepieciešamības gadījumā uzsākt arī franču valodas apguvi, tādējādi integrējoties Francijas sabiedrībā, tostarp arī iekļaujoties darba tirgū.