Bēgļu izvešana no Ukrainas: samilzušas problēmas Igaunijas un Latvijas robežkontroles punktos, apgalvo brīvprātīgie

Pirmkārt, runa ir par tiem bēgļiem, kurus mēģina evakuēt uz Eiropu caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju citu drošas izvešanas koridoru nepieejamības dēļ, kā arī par tiem Ukrainas pilsoņiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ pirms kara atradās Krievijā, un šobrīd mēģina aizbraukt, vēsta "BBC Russian".

Pēdējais gadījums noticis sestdien. 1991. gadā dzimušo Ukrainas pilsoni Silenes caurlaides punktā atteicās laist Latvijā. Vīrietim arī atteikts politiskā patvēruma pieprasīšanas mēģinājums.

Turklāt atgriezties Baltkrievijā šis ukrainis arī nevar. Tur viņam noformēja ieceļošanas aizliegumu. Vīrietis jau vairāk nekā diennakti atrodas neitrālajā zonā.

"Mēs jau sen ceļam trauksmi attiecībā uz Igaunijas robežkontroles punktiem. Pēdējā laikā daudz problēmu rodas Silenes robežkontroles punktā, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Tā ir sistēmiska problēma, ar kuru nav skaidrs, ko var darīt: Eiropas struktūras ignorē dažu ukraiņu neielaišanas problēmu jau ļoti ilgu laiku," BBC sacīja kādas brīvprātīgo organizācijas pārstāvji. (Organizācijas nosaukums un tās pārstāvja vārds netiek minēts drošības apsvērumu dēļ).

Brīvprātīgie uzskata, ka viena no galvenajām pašreizējās situācijas problēmām ir atteikumu mehānisma necaurspīdīgums: dokumentos netiek norādīts pamats ieceļošanas atteikumam.

Tuvojoties vasarai, nelegālās imigrācijas riski uz robežas ar Baltkrieviju, visticamāk, pieaugs, atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Juris Pujāts. Par to Jauns.lv vēstīja aprīļa beigās.

Pārkāpēju skaits ikdienā esot visnotaļ augsts, turklāt uz Polijas-Baltkrievijas robežas intensitāte esot vēl augstāka, kur dienā vidēji tiek konstatēti ap 80 nelegālie imigranti. "Latvija ir pa vidu, jo Lietuvā ir mierīgāk. Mums situācija patlaban saglabājas saspringta," piebilda Pujāts.

Pujāts uzskata, ka tuvojoties vasarai riski, visticamāk, pieaugs, jo siltākos laika apstākļos brīvā dabā var ilgstošāk uzturēties un robeža kļūst vieglāk izejama. "Tagad arī pali daudzviet bija traucējuši nelikumīgi šķērsot robežu. Kļūst sausāks, un daudzās vietās ir vieglāk pārvietoties," norādīja Pujāts.

Atsevišķos gadījumos robežsardze humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošanu nav liegusi mazgadīgiem bērniem, cilvēkiem ar veselības problēmām, grūtniecēm.

Valsts robežsardze arī novērojusi, ka Baltkrievijas dienestu pārstāvji bojā Latvijas robežas infrastruktūru. "Bojā arī pastāvīgo žogu. Griež un lauž. Baltkrievijas dienesti turpina nodrošināt [nelegālo imigrantu nokļūšanu Latvijā] un bojā Latvijas infrastruktūru, lai iestumtu nelegāļus Latvijā," uzsvēra Pujāts.

Vaicāts, kā Latvijas robežsardze reaģējot uz šādām darbībām, Pujāts atbildēja, ka Latvijas robežsardze nepārkāpj Baltkrievijas robežu un nebojā šīs valsts robežas infrastruktūru. "Ja mums izdosies viņus notvert Latvijā pie rokas, mēs viņus noteikti aizturēsim," uzsvēra Pujāts.