Vilinošs piedāvājums internetā: uzdoties par miljonu mantinieku un apkrāpt citus
Interneta krāpnieki turpina likt lietā izdomu, un parādās arvien jaunas naudas izmānīšanas receptes. Sākās viss ar “Nigērijas prinčiem”, tad parādījās ar nāvējošām kaitēm sirgstošie un stāsti par mantojumiem. Tagad piedāvājumā ir krimināli intriģējošs pasākums – aicinājums piedalīties noziegumā ar konta piesavināšanos. Iznākums būs tāds pats – pazaudēta nauda un, ja nepalaimēsies, arī uzlauzts konts.
Par šādu gadījumu “Likumu un Taisnību” informē rīdzinieks Aigars, kurš raksta: “Man “Facebook” piedāvāja persona no Filipīnām izdarīt noziegumu ar konta piesavināšanos, izliekoties par mirušā cilvēka tuvu radinieku, jo mums esot līdzīgs uzvārds. Viņš informēja, ka kontam nav mantinieku, tādēļ ar sava uzvārda palīdzību es varētu pretendēt uz
nelaiķa kontu. Viņš strādājot tieši tajā pašā bankā, kur arī mirušā
bankas konts atvērts. Pēc tam, ja noziegums izdotos, es kā viltus
konta mantinieks sadalītu naudu uz pusēm un saņemtu ap 4 000 000 dolāru.”
Atsūta pat pases bildi
Aigars ar šo personu sazinājies e-pastā, un viņam atsūtīta bankas vizītkarte un pases attēls, kā arī apstiprinājums, “ka tieši viņš pats arī vēlas manu palīdzību nozieguma veikšanā”. Pretējā gadījumā visa nauda palikšot bankai, kurai naudas tāpat pietiekot.
Tad Aigars palūdza informāciju par mirušās personas konta
stāvokli un saņēmis konta izdruku, kurā redzams, ka aizgājējs tajā atstājis 8 740 000 dolāru.
“Tālākajā sarakstē viņš man apsolīja, ka man personīgi nebūs nekāda riska un nevajadzēs arī maksāt nekādu naudu – to viņš visu kā bankas darbinieks nokārtos. Būtu gan labi, ja viņam palīdzētu, nosūtot savus rekvizītus, lai viņš mani varētu apstiprināt kā patiesu mirušā radinieku,” turpina Aigars.
Negrib sēdēt cietumā
Solījumi bijuši dāsni, filipīnietis palīdzētu cilvēkiem un atvērtu kādu uzņēmumu, tāpat arī Aigars labi dzīvotu, varētu palīdzēt citiem, Ukrainai utt.
“Daļēji žēl, ka nespēšu palīdzēt, jo par šādu mēģinājumu var draudēt sods, pilnīga naudas apmaksa un sēdēšana cietumā. Nodotu viņam savus rekvizītus, varbūt viņš mani ievilktu kādās nepatikšanās saviem nolūkiem. Man paziņa ieteica sazināties ar mūsu vai Filipīnu policiju. Vai es par šādu informāciju varu saņemt atlīdzību par palīdzību izmeklēšanā? Mūsu valstī šaubos, vai atlīdzinās, tad varbūt rakstīt uz Filipīnām, jo
visi pierādījumi man ir pielikumā (pases kopija, vizītkarte,
mirušā konta stāvoklis ar parakstiem), ko saņēmu no viņa. Ko darīt?” vaicā Aigars.
Parasta krāpšana
Pēc aprakstītās situācijas ir visai skaidri saprotams, ka tā ir jau par tradicionālu kļuvusi krāpšana, kurai ir tikai viens mērķis – izvilināt naudu. No sākuma tiks paprasīta it kā sīka naudas summa dokumentu noformēšanai, un, ja cilvēks uzķeras, tiek prasīts vēl, bet summas arvien pieaug.
Nemanot cilvēks ieiet azartā, un ir gadījumi, kad šādā veidā izkrāpti desmitiem tūkstošu eiro. Te darbojas arī psiholoģiskais moments – apkrāptais ir iztērējis tik daudz naudas, ka šķietamo mantojumu viņš jau savā izmisumā uztver kā vienīgo glābiņu un līdz pēdējam brīdim cer, ka tomēr palaimēsies.
Šo krāpšanu pirmsākumos cietušie nereti pat reāli brauca uz jau pieminēto Nigēriju saņemt naudu, bet tā vietā tika sagūstīti un radiniekiem nācās savākt un samaksāt izpirkuma naudu. Līdztekus vienkāršai naudas izkrāpšanai var būt arī mēģinājums iegūt sensitīvos bankas datus, un veiksmes gadījumā krāpnieki vienkārši iztukšos kontu, un cerīgā sarakste ar to arī beigsies.
Protams, Valsts policiju par šādu krāpšanas mēģinājumu var informēt, taču uz kādu materiālu atlīdzību gan var necerēt, jo šādas un līdzīgas vēstules katru dienu saņem simtiem Latvijas iedzīvotāju. Policija regulāri izplata informāciju un brīdina par šādiem krāpšanas gadījumiem.
Arī no Filipīnām naudas balvu diez vai var gaidīt, jo ar to informāciju, kas ir Aigara rīcībā, nozieguma atkāšanai nepietiks. Krāpnieku e-pasts, visticamāk, ir izveidots, prasmīgi slēpjot pēdas, bet mistiskais bankas darbinieks ir izdomāta persona ar datorā izveidotu, pasei līdzīgu dokumenta pakaļdarinājumu.
Joprojām notic blēžiem
Uz iepriekš aprakstīto krāpšanas veidu tomēr uzķeras visai maz cilvēku, un krāpniekiem ienesīgāki ir piedāvājumi nopelnīt ar akciju vai kriptovalūtas tirdzniecību, kā arī viltus interneta veikali.
Joprojām lielas naudas summas krāpnieki iegūst, piekļūstot bankas kontiem, un diemžēl vajadzīgos datus viņiem iedod paši apkrāptie. Tikai šā gada janvārī un februārī policijā saņemti vairāki iesniegumi par krāpšanām, kuru apjomi sasniedz pat desmitiem tūkstošu eiro.
19. janvārī saņemts iesniegums no rīdzinieces, kura ievilināta viltus investīciju platformā un zaudējusi 40 508 eiro – vispirms krāpnieki piezvanījuši, un tālākās sarakstes laikā cietusī ieguldījusi naudu it kā akcijās.
1. februārī Zemgalē kāda sieviete līdzīgā veidā zaudējusi 14 402 eiro – viņa interneta vidē saistībā ar investīciju pakalpojumiem aizpildījusi anketu, norādot arī savu tālruņa numuru. Pēc tam viņai piezvanījis krieviski runājošs it kā finanšu platformas konsultants, pēc kura pieprasījuma sieviete savā telefonā lejuplādējusi programmatūru, sniedzot krāpniekiem iespēju tam attālināti pieslēgties. Rezultāts acīmredzams.
Līdzīgā veidā kādai Latgales iedzīvotajai izkrāpti 15 000 eiro – par to iesniegums saņemts 2. februārī. Arī viņa viltus interneta vietnē pirka akcijas un pat savām acīm tur redzēja šķietamo peļņas apjomu. Rezultātā, iegūstot sievietes privātos datus, krāpnieki ar viņas vārdu vēl paņēmuši vairākus kredītus.
Tāpat divos pirmajos gada mēnešos fiksēti vairāki gadījumi, kad krāpniekiem ar dažādiem ieganstiem izdevies iegūt klientu bankas datus – lielākās naudas summas bijušas 10 000 un 15 000 eiro, ir arī mazāki zaudējumi.
Pērn izkrāpti vairāk nekā 12 miljoni
Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, 2022. gadā tikai četru Latvijas lielāko banku klientiem, pašiem labprātīgi apstiprinot maksājumus, izkrāpti vairāk nekā 12 miljoni eiro. Kopumā šajā laika posmā Latvijā ir īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi un vēl aptuveni tikpat daudz novērsti. Pārliecinoši pirmo vietu ieņem investīciju krāpšanas – 1987 gadījumos par kopumā 5,104 miljoniem eiro.
Igaunijā situācija ir nedaudz labāka – 267 investīciju krāpšanas gadījumi trīs miljonu eiro apjomā un 473 bankas datu nelikumīgas iegūšanas epizodes ar divus miljonus eiro lieliem zaudējumiem. Diemžēl šā gada sākums liek domāt, ka šī bēdīgā statistika var arī neuzlaboties.
