"Nē, marihuānu nevajag legalizēt," atzīst Kaspars, kurš smēķē jau 6 gadus

Kopā par marihuānas dekriminalizāciju savākti 10,188 paraksti – uz pusi vairāk nekā parakstu par atklāti vēlētu prezidentu, ceļiem bez bedrēm un pārtiku bez ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Arī miljonāri var gulēt mierīgi, nebīstoties no draudīgās petīcijas, kas paredz ieviest „miljonāru nodokli” sabiedrības noslāņotības mazināšanai – šai iecerei nav daudz atbalstītāju. Domājams, ka parakstus par tā dēvētās „zāles” dekriminalizāciju – sodu atcelšanu par nelielos daudzumos, personīgām vajadzībām audzētu, lietotu marihuānu savākuši pagaidām vēl visādā ziņā sodāmie entuziasti, lēnā garā bruģējot ceļu uz pilnīgu marihuānas legalizāciju. Savukārt marihuānas lietošanas „praktiķim” Kasparam, kurš pats aktīvi smēķē jau sesto gadu, par šīs aktivitātes lietderīgumu ir cits viedoklis.

No tumsoņas līdz lietotājam

Kaspars atzīst, ka pievērsies marihuānai, lielākoties draugu un paziņu ietekmēts, taču pirms tam viņa nostāja bijusi tāda pati kā lielākajai daļai sabiedrības – marihuāna attiecas uz kriminālo pasauli. „Mans viedoklis bija tāds pats kā vairumam iedzīvotāju Latvijā, kuri ir uzauguši 90. gados. Savulaik bija tāds interesants raidījums – „Kriminal-inform”, kur cītīgi tika stāstīts un mācīts, ka marihuāna principā ir tas pats, kas heroīns, kokaīns, amfetamīns, vienkārši sakot – smagās narkotikas. Kaspars stāsta, ka viedoklis tobrīd bijis negatīvs, jo pašam vienkārši nav bijis ne mazākās nojausmas, kas tā tāda marihuāna īsti ir: „Tas, ko iemācījos no apkārtējiem, bija, ka marihuānas smēķētāji ir narkomāni, kriminālnoziedznieki, zagļi... Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka tas nav pat tuvu patiesībai un viss īstenībā ir pilnīgi pretēji tam, kā tante televizorā stāstīja.”

„Manā dzīvē marihuānai ir „atpūtas, relaksēšanas” funkcija. Principā - tas pats, kas normālam latvietim vakarā ir alus pudele. Tā kā alkoholu nelietoju vispār, jo man vienkārši negaršo, aizstāju to ar „zāli”. Kā saka – katram sava inde. Kaspars atklāj, ka arī viņa profesionālajā darbībā - mūzikā - marihuānai esot arī praktisks pielietojums: „Kad rakstu mūziku un daru kaut ko radošu, tas kaut kā palīdz no galvas izdzīt ikdienišķas domas par ikdienišķām problēmām. Pēc garas darba dienas atnāc mājās, pilns ar ikdienas stresiem, un tad, lai to nodzītu, uzpīpē “kāsi.”

„Kas attiecas uz legalizāciju, tad, šobrīd ņemot vērā sabiedrības stāvokli Latvijā, es esmu kategoriski pret marihuānas legalizāciju,” neslēpj Kaspars, „Latvijas sabiedrība, vienkārši sakot, kopumā vēl nav gatava marihuānas legalizācijai. Proti, mums kopā nav vispār nekādas skaidrības par to, kas tas tāds par zvēru ir un, kaut ko tādu legalizējot, mēs dabūsim pilnīgi pretēju iznākumu tam, ko gaidām. Tas, kas notika ar to ķīmisko drazu, ko dēvē par „spaisu”, notiktu arī ar marihuānu, jo, diemžēl, mūsu jaunieši ir diezgan neizglītoti un kopumā pat nedaudz stulbi – tikai pamēģini iedot kaut ko, ar ko var „dolbīties” cilvēkam, kam nav nedz paškontroles, nedz elementāras sajēgas.”

Dekriminalizācija veicināšot drošību

Taču, runājot par dekriminalizāciju, Kaspars pauž pavisam citādu viedokli – tā būtu vairāk nekā noderīga. „Pirmkārt, samazinātos to kriminālnoziedznieku skaits, kuri tiek tiesāti par nenozīmīga marihuānas daudzuma glabāšanu, kā tas jau ir noticis citās Eiropas Savienības valstīs. Iespējams, tas dotu iespēju iedzīvotājiem pašiem audzēt mājās pāris marihuānas stādus, kas izslēdz nepieciešamību „sasieties” ar melno tirgu, caur kuru ir ļoti viegli iepazīties arī ar cita veida, daudz kaitīgākām aizliegtajām vielām.” Kaspars atklāj arī pavisam nepatīkamo situāciju, ko pašreiz veicina pilnīgs marihuānas aizliegums: „Šobrīd realitāte ir šāda – tā sauktajiem „dīleriem” reti kad interesē, ko un kam tie tirgo. Viņiem nav starpība, vai tirgot marihuānu, vai heroīnu, turklāt bieži vien var arī 12 gadus vecam tīnim ieteikt pamēģināt heroīnu – iekšējas morālas debates šajā sakarā nenotiek. Būtu labāk, ja tiem pilngadību sasniegušajiem, kas lieto marihuānu, būtu iespēja pašiem, sev uz palodzes izaudzēt savu augu, par kuru viņi visu zina, un lieki neriskēt, pērkot to nelegāli no šaubīgiem dīleriem.”

Kaspars uzskata, ka situācija, kurā nedrīkst audzēt augu, kurš uz šīs zemes ir audzis krietni senāk nekā cilvēks, ir, maigi sakot, absurda, taču piekodina – marihuānas ietekme uz ķermeni ir jāatzīst un jāizprot: „Pilnīgi visam, ko mēs lietojam, ir kaut kāda lielāka vai mazāka iedarbība uz fizisko veselību un psihi. Marihuānas pārdozēšanu es neesmu pieredzējis ne reizi savas dzīves laikā, kā arī neesmu dzirdējis par šādu gadījumu, taču, ilgtermiņā lietojot marihuānu, tā noteikti izraisa pārmaiņas cilvēka organismā. Ja tā tiek lietota katru dienu vairāku gadu garumā, var parādīties, piemēram, atmiņas pasliktināšanās, grūtības koncentrēties, taču es varu garantēt, ka pārmērība jebkurā veidolā ir kaitīga. Viss, kas par daudz, tas par skādi!”

Atgādinām, ka minētā petīcija paredz pieņemt atbilstošus likumus vai likumu grozījumus, lai 18 gadu vecumu sasniegušām personām par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un nēsāšanu nelielos apjomos nedraudētu sods un, lai par lietošanu sabiedriskā vietā draudētu tikai administratīvais sods. Priekšlikums paredz atļaut audzēt marihuānu savām vajadzībām, bet ne vairāk par 2-3 stādiem, kā arī atļaut mājās uzglabāt 20-30 gramus žāvētas un 200-300 gramus neizžāvētas marihuānas un atļaut nēsāt līdzi marihuānas daudzumu, kas nepārsniedz 5 gramus.