Labklājības ministrija: budžeta prioritātes paredz pakāpeniski mazināt sociālo nevienlīdzību
Šī gada budžetā noteiktās labklājības jomas prioritātes paredz pakāpeniski mazināt sociālo nevienlīdzību un pilnveidot sociālos pakalpojumus, informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa.
Šodien, 9. martā, Saeima apstiprinājusi 2023. gada valsts budžetu, kurā labklājības nozares prioritārajiem, tai skaitā starpnozaru pasākumiem, piešķirti 45,54 miljoni eiro.
LM ir noteikusi vairākas prioritātes, kas vērstas uz pakāpenisku ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un sociālo pakalpojumu pilnveidi. Viena no šī gada budžeta galvenajām prioritātēm ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautā minimālo ienākumu līmeņa reforma, kas paredz minimālo ienākumu sistēmas uzlabošanu, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus un pakāpeniski mazinātu sociālās nevienlīdzības plaisu.
Iedzīvotāju materiālā atbalsta pilnveidei atvēlēti 10,4 miljoni eiro, kas ļaus īstenot minimālā ienākuma atbalsta sistēmas uzlabošanu. Minimālo ienākumu sliekšņus tagad palielinās katru gadu iepriekšējo trīs gadu vietā.
Tāpat paredzēts valsts budžeta līdzfinansējumu 30% apmērā pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai, minimālo ienākumu sliekšņus noteiks, balstoties uz relatīvo metodi, nodrošinot ikgadēju šo sliekšņu pārskatīšanu. Palielinātie jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Tas pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju.
Bērna labāko interešu īstenošanai un ģimenes funkcionēšanas spēju stiprināšanai piešķirts 1,7 miljonu eiro liels finansējums. Tas nepieciešams ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumiem un kapacitātei, kā arī ārpusģimenes aprūpes stiprināšanai mācību īstenošanai bērnu aizbildņiem.
Labklājības nozares iestādēs strādājošiem, tai skaitā ārstniecības personām, konkurētspējīgāka atalgojuma nodrošināšanai budžetā atvēlēti 12,2 miljoni eiro. Plānots, ka no 1.aprīļa mēnešalga nebūs mazāka kā 2023. gada ieteicamais skalas minimums.
Budžetā seši miljoni eiro paredzēti, lai palielinātu atlīdzību asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, 4,4 miljoni eiro, lai mazinātu rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem. Savukārt, lai saglabātu valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, piešķirti 2,5 miljoni eiro.
Tāpat 0,5 miljoni eiro atvēlēti, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana no vardarbības cietušām pilngadīgajiem un bērniem ar atkarību un uzvedības traucējumiem, bet 0,4 miljoni eiro - lai Rīgā, Pierīgā un Latgalē nodrošinātu hospisa aprūpi mājās pilngadīgajiem un atbalstu viņu ģimenes locekļiem
No 1. jūlija paredzēts arī palielināt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās - no 79,68 uz 105 eiro. Tas nav pārskatīts kopš 2007. gada. Šis esot būtisks papildu finansiālais atbalsts cilvēkiem ar smagiem gaitas un kustību traucējumi - viņi var izmatot ne tikai sabiedrisko, bet arī privāto transportu, lai nokļūtu tur, kur nepieciešams. Tas veicina šo cilvēku mobilitāti un iespējas saņemt savām vajadzībām nepieciešamos pakalpojumus. Šim atvēlēts turpat 1 miljons eiro.
