Demences problēma aktualizējas katram latvietim

Lai apstiprinātu šo prognozi, varam atskatīties uz 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem – no 2 070 371 valsts iedzīvotājiem 21,7% bija seniori. Statistika un prognozes mums viennozīmīgi norāda, ka sabiedrības novecošanās un ar to saistītie procesi ir nopietna sabiedrības veselības problēma Latvijā.

Kā norāda Eiropas Kopienas Komisija paziņojumā par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai, demence ir intelektuālo funkciju pasliktināšanās, kura attīstās lēni, izraisot atmiņas, domāšanas un spriešanas spēju traucējumus, tā var radīt arī personības izmaiņas. Visbiežāk demence skar cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, un tas ir kā galvenais invaliditātes cēlonis senioru vidū.

Latvijā Garīgās veselības valsts aģentūrā gada laikā reģistrē vidēji ap 4 000 personu ar diagnozi demence, 2011. gadā tādas bija pat 5100 personas. Bet realitātē nākas domāt, ka Latvijā demences saslimšanas gadījumu ir daudz vairāk, tai skaitā strādājošie seniori, kas bieži, baidoties no darba zaudēšanas vai sociālās atstumtības riska, neveic nepieciešamos izmeklējumus un diagnostiku.

Sabiedrībai kopumā – sākot no darba devējiem un ģimenes locekļiem, līdz pat atsevišķu institūciju speciālistiem, trūkst zināšanu un izpratnes par to, kas ir demence un kādus faktorus ietver šī diagnoze; dzimumspecifika; attīstība, profilakse, norise un terapija. Diagnoze – demence ietekmē gan pacientu garīgo, gan fizisko veselību, bet aspekts, kas tiek skarts visspēcīgāk, ir katra indivīda dzīves kvalitātes būtiska samazināšanās.

Diemžēl arī Latvijā līdz šim nav pieejama pilnvērtīga informācijas kā sabiedrības, tā arī ārstēšanas un aprūpes procesā iesaistīto izglītošanai par slimības diagnostiku un profilaksi, aprūpes un ārstēšanas standartiem, normām un specifiku ikdienas darbam ar personām ar demenci; tieši ģimenes locekļi visbiežāk atduras pret informācijas vakuumu par aprūpes iespējām ikdienā mājas apstākļos. Viena no galvenajām problēma ir ar demences diagnosticēšanu saistītie standartu trūkumi Latvijā kopumā. Informācijas trūkums veicina sociālo izolētību un ģimenes locekļu nespēju iesaistīties ikdienas aprūpes procesā.

Šodien ļoti būtiski ir palielināt sabiedrības informatīvo platformu saistībā ar demences problemātiku, nepieciešams konsultēt un apmācīt līdzcilvēkus, publiskot metodiskos materiālus, tādējādi samazinot senioru atstumtības risku, kas atbilst „Latvijas nacionālās reformas programmas kvantitatīvo mērķu 2020. gadam „ES 2020” stratēģijas kontekstam”, „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011. - 2017.gadam”.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru Latvijā ir 3 specializētie dienas aprūpes centri personām ar demenci un 16 dienas aprūpes centri, kuri sniedz pakalpojumus senioriem ar demenci.

Ja šodien Jums nav iespējas atrast efektīvāko veidu, kur un kā atrast drošu un veicinošu vidi, atbilstošu rehabilitācijas programmu, sociālo aprūpi savam vecākam vai vecvecākam, kad ejiet darba gaitās, tad dienas aprūpes centrs „AGATE” Rīgā, Biķernieku ielā 28 aicina Jūs uz konsultāciju.

Centrs uzsācis savu darbību 2015. gada 2. martā un ir viens no pirmajiem privātajiem dienas aprūpes centriem Vidzemes priekšpilsētā, kurš sniedz sociālos pakalpojumus, individuālu rehabilitācijas programmu senioriem ar diagnozi demence. Sociālo aprūpi un pakalpojumus var saņemt darba dienās no 9:00-17:00 un brīvdienās (sestdienās no 10:00-16:00) un centrā strādājošo speciālisti rūpējas, lai pacientu ikdiena paietu drošā, attīstošā vidē, kur tiem nedraud ne pārlieku straujš slimības progress, pašaprūpes spēju samazināšanās un sociālā izolētība jeb VIENTULĪBAS.

Aprūpes centra darbība ir balstīta uz to, lai seniori ar demenci saņemtu sociālo aprūpi tieši tad, kad citi mājinieki atrodas darbā, nodrošinot drošu vidi, ēdināšanu un kopā būšu ar saviem vienaudžiem piedaloties dažādās dienas aktivitātēs.