Salaspils botāniskajā dārzā atklās jauno oranžēriju

„Ja botāniskā dārza oranžērijā ir vairāk par 70 dzimtām, tad tā ir bagāta. Mūsu kolekcijā ir 115 dzimtu un 412 ģinšu pārstāvju. Agrāk tie vairākos stāvos bija iespiesti 300 kvadrātmetru siltumnīcā un pamatā auga podiņos, bija apmeklētājiem grūti pamanāmi. Jaunās oranžērijas platība aizņem 1500 kvadrātmetru, un ne tikai katram augam, bet arī to vērotājiem ir sava vieta, no kuras priecāties par augu un ziedu krāšņumu. Tiesa, līdz mūžamežu gaisotnei vēl būs jāpagaida daži gadi, kamēr visi augi labi iedzīvosies jaunajās mājās,” portālam aprinkis.lv stāsta NBD Oranžēriju augu nodaļas vadītāja bioloģe Zane Purne.

Četru mēnešu laikā – kopš pagājušā gada 1. decembra – augi no vecās siltumnīcas ir pārceļojuši uz jauno oranžēriju un izvietoti četrās nosacītās mājās. Katrā no tām ir savs klimats – temperatūra, apgaismojums un gaisa mitrums. Piemēram, tropu mājā, kur augiem nav miera perioda, cauru gadu gaisa temperatūra ir +25 grādi un gaisa mitrums ap 80 procentiem. Silto subtropu mājā, kurā ir augi ar ne pārāk izteiktu miera periodu, temperatūra tiks uzturēta no +16 līdz +20 grādiem. Vēso subtropu mājā, kurā varēs aplūkot augus, kam ziemas periodā ir vajadzīga atpūta, gaisa temperatūra ziemā būs no +8 līdz +10 grādiem.

Katrā mājā ir sava augsne ar savu skābumu un minerālu sastāvu. Šeit ir vislielākā un visplašākā kaktusu un sukulentu māja, jo NBD ir Baltijas valstīs vislielākā to kolekcija. Kaktusu un sukulentu kolekcija ir sadalīta divās daļās: vienā pusē sagrupētas no Amerikas nākušās agaves, adatainie kaktusi, eševērijas, periskijas, eonijas. Otrā pusē ir izvietoti Āfrikas augi – alojes, gastērijas, dudlejas, havortijas, krasulas ar vairāk nekā 60 dažādībām, ieskaitot naudas koku, eiforbijas, nolinas un kalanhojas.

Atsevišķā telpā atrodas bonsai augi. NBD oranžērijas kolekcijā ir arī eksotiskie augļaugi, kas ražo augļus siltumnīcā, bet var ražot arī mājās – vīģes, psīdijas, citroni, greipfrūti, feihojas, eriobotrijas, arī dažādu šķirņu banāni.

Oranžēriju augu nodaļas vadītāja stāsta, ka doma par jaunām siltumnīcām dzimusi jau vismaz pirms gadsimta ceturkšņa: „Izdomāt jau var visu ko, taču ir nepieciešami veidi un līdzekļi kā pie mērķa nonākt. Sapņa piepildījumam tuvoties ļāva gan NBD vadības maiņa, gan pāriešana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā, gan iespēja piekļūt Eiropas reģionālās attīstības fondu līdzekļiem. Pa vidu bija arī pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi un krīzes posms.

Tagad mums ir modernām tehnoloģijām aprīkota siltumnīca. Mums vairs, piemēram, ar rokām nav jāver vaļā logi, ir ekrāni, kas pasargā augus no pavasara saules. Ir arī siltuma taupīšanas ekrāni, kas aizveras, kad laukā temperatūra pazeminās. Ir sava meteoroloģiskā stacija un dators, kas pasaka priekšā, no kuras puses ir vējš un kurā pusē oranžērijai jāatver logi. Tas ļauj daudz vairāk laika veltīt mūsu tiešajam darbam – augu dzīves pētīšanai”.

Jaunā oranžērija apmeklētājiem durvis vērs, kad notiks arī pirmais šīs sezonas stādu gadatirgus.