Vējonis: "Krievijas agresija Ukrainā radīs ilgtermiņa sekas starptautiskajā drošībā"
Krievijas agresija Ukrainā radīs ilgtermiņa sekas starptautiskajā drošībā, šodien tiekoties ar ASV valsts sekretāra vietnieci bruņojuma kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Rozu Gatmolleri, uzsvēris aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
"Esam pārliecināti, ka Krievija nemainīs savu politiku pat gadījumā, ja situācija Ukrainā tiks iesaldēta, tāpēc, lai novērstu jebkāda veida Krievijas provokācijas, svarīgi Latvijas teritorijā nodrošināt pastāvīgu ASV spēku klātbūtni ar rotāciju "Atlantic Resolve" ietvaros un dalību mācībās," tikšanās laikā uzsvēris aizsardzības ministrs.
Gatmollere apliecināja, ka ASV un NATO savas kolektīvās drošības saistības uztver ļoti nopietni un ASV ir gatavas turpināt uzturēt savu spēku klātbūtni Latvijā, kā arī sniegt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem to attīstībā.
Vējonis informēja ASV valsts sekretāra vietnieci, ka Latvijas parlaments ir pieņēmis lēmumu līdz 2020.gadam aizsardzībai novirzīt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet, ņemot vērā to, ka šā brīža apstākļos nepieciešams ļoti strauji veidot savas aizsardzības spējas, valdība vienojās aizsardzībai novirzīt 2% no IKP jau līdz 2018.gadam.
Ar ASV amatpersonu šodien tikās arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Kozlovskis sarunā akcentēja austrumu robežas stiprināšanas nepieciešamību, jo Latvija vienlaikus ir ES, NATO un Šengenas zonas ārējā robeža,informēja Iekšlietu ministrija.
"Austrumu robeža ir pirmā aizsardzības līnija, un tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt gan Valsts robežsardzes personāla kapacitāti, gan tehniskā aprīkojuma pilnveidošanu un atjaunošanu atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām," uzsvēra Kozlovskis.
Puses pārrunāja arī globālo terora draudu, tostarp ārvalstu kaujinieku fenomena, negatīvo ietekmi uz iekšējo drošību un starptautisko drošību kopumā un uzsvēra, ka cīņa pret terorismu ir viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē iekšlietu nozares prioritātēm.
Ministrs atzinīgi vērtēja iespēju ES delegācijas sastāvā pārstāvēt Latvijas prezidentūru ES Padomē un piedalīties Baltā nama samitā par cīņu pret vardarbīgu ekstrēmismu, kuras rezultātā tiek stiprinātas varas iestāžu, privātā sektora un sabiedrisko organizāciju spējas operatīvi un adekvāti reaģēt uz apdraudējumiem, kurus rada ekstrēmisms.
Abas amatpersonas apliecināja arī nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp abu valstu kompetentajām institūcijām.
