Bažījas, ka paliks bez jumta virs galvas. Latvijas pašvaldībās sāk revidēt sociālos dzīvokļus

Janvāra sākumā par to īpašs satraukums izvērtās Jēkabpilī. Tagad, protams, saistībā ar plūdiem, šis jautājums ir pieklusis, bet pašā gada sākumā Vidusdaugavas televīzija pārraidīja sižetu, kurā vēstīja, ka daļa Jēkabpils novada iedzīvotāju, kuri jau gadiem ilgi īrē pašvaldības dzīvokļus, saņēmuši paziņojumus par to, ka no īres dzīvokļiem būs jāizvācas.

Uztraucas par nākotni

“Pašvaldība sākusi pārskatīt īres līgumus un vērtēt, kurus līgumus pagarināt, kurus – nē. Daļai īrnieku pateikts, ka pēc sešiem mēnešiem īres dzīvoklis būs jāpamet, bet daļa pēc sarunas ar pašvaldību vēl ir neizpratnē,” teikts sižetā.

Jēkabpilī daļu īrnieku izliks no dzīvokļiem:

Jēkabpiliete Sarmīte uztraucas par savu nākotni: “Divistabu dzīvoklī dzīvojam no 1999. gada. Man ir puika – I grupas invalīds. Mums ir trūcīgo statuss. Pirms nedēļas saņēmu informāciju no pašvaldības, ka man ir jāiet, jāpārslēdz īres līgums. Uz cik ilgu laiku noslēgs īres līgumu, to viņi man nevarēja pateikt. Vai vispār mums atļaus dzīvot tajā dzīvoklī, arī nevarēja pateikt, bet par katru cenu centās iestāstīt to, ka mums šis dzīvoklis ir jāizpērk. Mums nav tādu līdzekļu, par ko šo dzīvokli izpirkt. Pagaidām mēs gaidām atbildi, atbildes vēl nav. Tas rada ļoti lielu satraukumu.”

Īrnieki ir neizpratnē, kādēļ nevar īres līgumus vienkārši pagarināt, sevišķi tādēļ, ka daudzi ir godprātīgi maksājuši īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķinus. Jēkabpils novada pašvaldībā skaidro, ka ir mainījusies likumdošana valstī, tādēļ tiek pārskatīti īres līgumi. Daļai īrnieku pusgada laikā būs jāpamet dzīvokļi, jo viņiem esot zudis tiesiskais pamats īrēt dzīvokli, piemēram, ja dzīvoklis savulaik iedots kā palīdzība daudzbērnu ģimenei un tagad bērni jau sen pilngadīgi.

“Jāsaprot, ka šajā gadījumā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā ir laicīgs jautājums,” stāsta Jēkabpils novada domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Ainars Vasilis: “Es tev iedodu, bet tev ir jārisina tas jautājums, likumdošana ir pateikusi, ka ir jārisina jautājums. Kā jebkura palīdzība, tā vienu brīdi sākas, vienu brīdi beidzas.”

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders norāda, ka pašvaldībai neesot obligāts pienākums pārskatīt arī tos īres līgumus, kuri noslēgti par dzīvokļiem, kas nav piešķirti kā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, bet pašvaldībai esot tiesības to darīt. “Pašvaldībai principā ir divas iespējas, ko darīt ar neprivatizēto fondu. Viņi var paaugstināt īres maksu, bet otrs ceļš, ko viņi, acīmredzot, ir izvēlējušies, ir noteikt īsu termiņu un pēc tam atsavināt šos dzīvokļus,” saka Auders. 

Likumdošana paredz, ka pašvaldības pienākums ir sniegt palīdzību mājokļa jautājumā risināšanā vairākām iedzīvotāju kategorijām, kuru ienākumi neļauj noīrēt dzīvokli par tirgus cenām. Šādu palīdzību jeb pašvaldības sociālā dzīvokļa īres tiesības iegūst, piemēram, maznodrošināta/trūcīga daudzbērnu ģimene, vientuļi pensionāri vai personas ar invaliditāti, pieaicinātie jaunie speciālisti, bāreņi, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie un tamlīdzīgi.

Jauni likumi un jauni noteikumi

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 32. pants nosaka, ka pašvaldības komisija, kas lemj par sociālo dzīvokļu piešķiršanu, “nosaka termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamo telpu īres līgums”. Praksē pārsvarā tas ir uz diviem-trim gadiem, un, šim termiņam beidzoties, pašvaldība var vai nu līgumu pagarināt vai lauzt.

Atteikt turpmāko īrēšanu vietvara var gadījumos, ja īrnieks pārkāpis īres noteikumus, piemēram, dzīvokli nodevis apakšīrē vai mainījušies viņa mantiskie apstākļi. Viņš, piemēram, mantojumā ieguvis māju vai dzīvokli, vai arī dabūjis labi atalgotu darbu, kas viņam ļauj īrēt vai iegādāties dzīvokli par tirgus cenu.

Katrā ziņā sociālā dzīvokļa īrnieki īres tiesības neiegūst “uz mūžu”. Pašvaldībai ik pēc pusgada ir jāpārliecinās, vai izīrētājs tik tiešām arī turpmāk ir tiesīgs īrēt pašvaldības sociālo dzīvokli. Protams, ka šīs apstāklis var radīt stresu, bet tāds nu ir likums, tomēr jāpiezīmē, ka daudzos gadījumos pēc “pārbaudes” jau esošais īres līgums vienkārši tiek pagarināts.

Pērnā gada 15. janvārī spēku zaudēja likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” un tagad regulējums par tā sauktajiem sociālajiem dzīvokļiem ietverts likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Tāpat aizpērn spēkā stājās arī jauns Dzīvojamo telpu īres likums.

Līdz ar to 2022. gadā Latvijas pašvaldības viena pēc otras (Ogre, Jūrmala, Jēkabpils, Dobele, Ādaži, Sigulda, Ludza, Saulkrasti, Madona un citas) gluži vai rindas kārtībā mainīja vai pieņēma jaunus saistošos noteikumus, kas reglamentē sociālo dzīvokļu piešķiršanas kārtību. Dažādo vietvaru noteikumu “skelets” pēc būtības ir vienāds, atšķiras nianses: uz kādu laiku tiek piešķirtas īres tiesības (viens-trīs gadi ar tiesībām to pagarināt), īres maksas aprēķināšanas formulas.