Bezmaksas iespēja, kā katrs var reāli ietekmēt Rīgas transporta sistēmu
Katrs Rīgas iedzīvotājs var ietekmēt transporta sistēmu galvaspilsētā. Tā ir viena no atziņām, ko intervijā portālam Jauns.lv izteica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes pārvaldes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja, Transporta un sakaru institūta profesora asistente un biedrības “Sievietes transportā” līdzdibinātāja Evelīna Budiloviča. Iedzīvotāji var būt aktīvi, paužot pašvaldībai savus priekšlikumu un ierosinājumus par transporta sistēmu Rīgā, izmantojot apkaimju centru un biedrību starpniecību.
Budiloviča pauda uzskatu, ka Rīgas transporta sistēma patlaban attīstās pareizajā virzienā. “Manuprāt, mēs virzāmies pareizi. Mēs pa maziem soļiem darām to, ko varam, kas ir atļauts.
Sistēmai jābūt ilgtspējīgai un integrētai, lai visi satiksmes dalībnieki būtu vienlīdzīgi un nebūtu izvirzītas kaut kādas prioritātes [tikai dažiem satiksmes dalībniekiem]. Ir jādomā par visu sistēmu kopumā, lai būtu sakārtota gājēju sistēma, lai būtu nodrošināti trotuāri un droši krustojumi. Tas, protams, ietekmē visus satiksmes dalībniekus.”
Patlaban tiek īstenoti dažādi projekti Rīgas satiksmes sistēmas uzlabošanai. Turklāt mūsdienās jādomā arī par vidi un klimatu pilsētā.
Bīstamās gājēju pārejas
Tostarp speciālisti strādā, lai samazinātu un pat likvidētu negadījumus uz gājēju pārejām. “Nav pareizi, ka cilvēki iet pār gājēju pāreju un ievēro noteikumus, bet kāds cits viņus traumē.”
Lai tā nenotiktu, visiem iedzīvotājiem jau bērnībā vajadzīga apmācība par to, kā pieklājīgi un pareizi uzvesties gan dažādos transportos, gan ielās, krustojumos un savās mašīnās. “Mēs neesam vieni. Pilsēta ir dzīvs organisms, kurā visi kustas un kaut ko dara. Tas ir grūti un sarežģīti, bet iespējams.”
Labie piemēri Rīgas ielas
Budiloviča norādīja, ka Rīgā ir vairākas vietas, kur satiksmes sistēma ir labi sakārtota. Piemēram, ļoti daudz gājēju pāreju tiek apgaismotas un tajās tiek uzlabota drošība. “Tas jau ir ļoti labi.”
Tāpat uzlabojumi vērojami, piemēram, Zolitūdē pie lielveikala Zantes ielā. “Tur pretī lielveikalam ir apgaismota un sakārtota gājēju pāreja. Drošības dēļ ir salikti stabiņi. Tur ir pieturvietas, liela gājēju un auto plūsma.”
Vajadzīgi uzlabojumi pie skolām
Savukārt “riktīgi vajag uzlabojumus pie visām skolām”. “Tur vajag uzlabojumus, lai mēs kā vecāki (sievietes) mierīgi varētu laist savus bērnus vienus un ļaut viņiem izmantot sabiedrisko transportu vai velosipēdus. Apkārt skolām viena kvartāla ietvaros jāsakārto visi krustojumi un piebraucamie ceļi.”
Visticamāk, to nevarēs izdarīt dažu gadu laikā, bet tas prasīs ilgāku laiku. “Tas ir ārkārtīgi sarežģīts process, jo ir ļoti daudz iesaistīto pušu.”
Mēs katrs varam uzlabot savu apkārtni!
Rīgas iedzīvotājiem nevajag būt tikai pasīviem un neko ietekmēt nevarošiem transporta sistēmas dalībniekiem. Mums visiem jāuzņemas daļa atbildības par galvaspilsētas transportā notiekošo.
“Protams! Ir daudz iespēju. Pirmkārt, mums ir izveidoti apkaimju centri, kur var griezties ar saviem ierosinājumiem, ne tikai sūdzēties. Var arī sūdzēties, bet var arī sniegt savus priekšlikumus, ja jūs kā iedzīvotāji redzat, ka kādā konkrētā vietā varētu kaut ko uzlabot.
Ir arī izveidotas apkaimju biedrības, kas ir ļoti aktīvas. Caur šīm biedrībām var vērsties pašvaldībā. Ļoti daudz ko var izdarīt! Piemēram, Zasulaukā ir sakārtots kāds Candera ielas krustojums, pateicoties biedrības aktivitātei. Tur saliktas ceļa zīmes.”
Vienkāršo iedzīvotāju lūgumi nenonāk miskastē
Arī vienkāršs iedzīvotājs var vērsties pie pašvaldības ar lūgumu uzlabot konkrētu lietu viņa apkaimes transporta sistēmā. Vislabāk vērsties pie pašvaldības caur apkaimju centriem vai apkaimju biedrībām. Speciāliste apgalvoja, ka šāds lūgums nepaliktu tikai uz atbildīgā darbinieka galda vai sliktākajā gadījumā – miskastē. To noteikti ņemtu vērā.
“Protams. Uz galda tas būtu, bet pie tām lietām, ko vajag darīt. Varbūt ne šogad, jo mēs esam pakļauti budžetam, bet ierosinājumi būs iereģistrēti un sakrāsies. Speciālisti izvērtēs, vai tiešām priekšlikums ir pamatots. Ja tur būs nepieciešama milzīga rekonstrukcija, tas, protams, var prasīt ilgāku laiku. Ja to var sakārtot ar ceļa zīmēm, tas notiks ātrāk.”
Nav jēgas sūdzēties virtuvē
Kopumā ļaudis var būt aktīvāki saistībā ar to, kas notiek pilsētas transportā. Lai gan neliela daļa rīdzinieku ir aktīvi, “vārās šajā katlā” un aktīvi kontaktējas ar pašvaldības pārstāvjiem, būtu labi, ja arī citi pilsētnieki aktivizētos. “Ir aktīvisti, bet pārējie lielākoties ir pasīvi iedzīvotāji – pārsvarā visi sēž virtuvē un sūdzas, ka ir slikti.”
Daudz labāk būtu, ja iedzīvotāji nevis sēdētu savās virtuvēs (sociālos tīklos) un sūdzētos, bet darītu savus ierosinājumus zināmus pašvaldības pārstāvjiem caur apkaimju centriem vai biedrībām. “Kā gan citādāk mēs to uzzināsim? Jūs ikdienā to lietojat, jums ikdienā tas nepatīk. Mums Rīgā ir 58 apkaimes.”
Iedzīvotāju līdzdalība dzelzceļa projektā
Speciālistes ieskatā iedzīvotāju līdzdalība ir ļoti vērtīga. “Līdzdalība ir ļoti labs vārds, un to vajag attīstīt kaut kādā veidā.
Piemēram, vērienīgajā dzelzceļa projektā “Rail Baltica” ir ļoti liela iedzīvotāju iesaiste. Ar iedzīvotājiem regulāri notiek sabiedrības līdzdalības pasākumi. Iedzīvotājiem ir iespēja nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Iedzīvotājiem ir ietekme arī uz šo projektu, jo tas notiek sadarbībā ar viņiem.”
Asfaltu nekrāsos rozā
Bet cik liela nozīme ir vienkārša iedzīvotāja priekšlikumiem? Ja speciālisti, izvērtējot iedzīvotāja priekšlikumu, redz, ka tas ir pamatots un loģisks, to ņem vērā. Protams, ja iedzīvotājs bez pamatojuma ieteiks visu asfaltu nokrāsot rozā krāsā, visticamāk, šo priekšlikumu noraidīs.
“Ja priekšlikumā ir jēga un būtība, tad, protams, to ņems vērā. Ja vēl ir iesniegums, to izvērtēs speciālistu komanda.”
Turklāt svarīgi ir nevis tikai kritizēt, bet iespēju robežās sniegt kādu priekšlikumu, ierosinājumu, piedāvājumu situācijas uzlabošanai. Protams, vienkāršiem iedzīvotājiem, kuri nav transporta speciālisti, tas var būt grūtāk, taču tad var pietikt ar situācijas raksturojumu un lūgumu, piemēram, uzstādīt luksoforu. “Jā, varbūt redzat, ka tajā vietā ir nedroši un grūti pāriet pāri ielai, tādēļ var lūgt nodrošināt uzlabojumus.”
Varbūt uzliks luksoforu, bet varbūt darīs kaut ko citu
“Droši vien būs izpēte, atnāks cilvēki, skaitīs mašīnas, analīzēs situāciju un pēc tam varbūt pateiks, ka šoreiz tur nevajag luksoforu, bet pagaidām izdarīs kaut ko citu, piemēram, uzliks stabiņus vai apgaismos ielu labāk.”
Ar satiksmes projektu īstenošanu dzīvē Rīgas domē nodarbojas Satiksmes departamenta pārstāvji, jo Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes pārvalde vairāk darbojas ar transporta plānošanas darbiem.
Privāto automašīnu plūsmu Rīgas centrā varētu samazināt
Speciāliste arī pauda savu viedokli, ka privāto automašīnu plūsma Rīgas centrā būtu regulējama un samazināma. Patlaban Rīgas centrā privāto automašīnu plūsma ir pārāk liela, īpaši vēsturiskajā centrā. “Rīgas vēsturiskais centrs ir mūsu pērle, to vajag saglabāt un veidot tās autentiskumu.
To var risināt ar dažādiem rīkiem. Ļoti labs piemērs ir Tallina, kur no rīta visi iebrauc, izdara savas lietas, piegādā preces un visu pārējo, bet pēc tam pa dienu tur mašīnas nevar atļauties būt.”
Šajā ziņā mēs varam ņemt piemēru no igauņiem. Turklāt speciālisti pēta ne tikai Baltijas valstu pieredzi, bet arī citu valstu risinājumus, kādā veidā tiek regulēta automobiļu plūsma pilsētu centros.
