Superdārgo Latvijas prezidentūras mājaslapu pētīs KNAB

KNAB būs jāizvērtē Latvijas prezidentūras interneta vietnes dārdzība

Krišjānis Feldmans, kurš ir korporatīvās drošības pakalpojumu kompānijas „Legatus” vadītājs, raksta: „Ņemot vērā to, ka portāla eu2015.lv izstrādē izmantota bezmaksas satura pārvaldības platforma „Joomla”, kā arī to, ka šis portāls, vismaz tā redzamā daļa, nav uzskatāms par sarežģītu, bet vairāk atgādina vienkāršu emuāru vietni, tad, manuprāt, ir saprotams mans satraukums par to, vai summa, par kuru noslēgts attiecīgais līgums, tiešām atbilst veicamajam darba apjomam?

Iedziļinoties skaitļos: ja es pieņemu, ka uzņēmējs ir aprēķinājis, ka 30 % no darījuma summas paredzēta ar tehnoloģijām saistīto izdevumu un to nolietojuma izmaksu segšanai, kā arī peļņai, tad pārējai summai, tas ir, 119 000 eiro, likumsakarīgi būtu jābūt atalgojumam darbiniekiem.

Pieņemot, ka programmētāja alga Latvijā ir aptuveni 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas par 160 stundu darba mēnesī, tad tas nozīmētu, ka, nepiemērojot atvieglojumus un maksājot visus nodokļus, ar atlikušajiem 119 000 eiro varētu apmaksāt 48 programmētāju mēneša darbu jeb 7680 darba stundas. Tik milzīgi skaitļi man šķiet absurdi.”

Ņemot vērā šos aprēķinus, Feldmanam radušās aizdomas, ka konkrētais iepirkums, nav noticis godīgi un ir konstatējams nesaimniecisks. Tādēļ viņš KNAB aicina ierosināt kriminālprocesu, lai izmeklēt šī iepirkuma apstākļus un panāktu vainīgo personu sodīšanu.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena līdzīgām interneta vietnēm, stāstījuši vairāki programmētāji. Savukārt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone norādījusi, ka vis nemaz tik dārgi neesot - Īrijas prezidentūras vietne izmaksājusi nedaudz dārgāk – 324 tūkstošus eiro, bet Dānijā prezidentūras mājaslapas veidotāji saņēmuši pat veselu miljonu eiro.

KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša Kasjauns.lv norādīja: „KNAB ir saņēmis iesniegumus par minēto faktu un izvērtēs saņemto informāciju un sniegs atzinumu likuma noteiktajā kārtībā”.

Kasjauns.lv jautāja, kā Latvijas prezidentūras mājaslapu vērtē informācijas tehnoloģiju ekspertam, žurnālistam Jurim Kažam. Viņš teica:

„Interneta lietotājam redzamo, vizuālo mājaslapas izskatu praktiski par uztaisīt par neko, par velti. Bet jāņem vērā to, ka prezidentūras mājaslapa nav vienkārša lauku pamatskolas lapa. Tajā, piemēram, jāveido video straumes, kuras var izmantot visā Eiropā, videoarhīvs, jābūt gan uztveršanas, gan drošības sistēmai, lai nesanāk tā, ka lapā kāds saliek muļķības. Jāskatās, cik tas viss maksā, jānomā serveris…

Pieļauju, ka tās mājaslapas izmaksas tādas arī varētu būt. Ja visu skatām pa šīm pozīcijām, tad tas arī nemaz tik traki un briesmīgi nav. Piemēram, paskatīsimies uz automašīnas cenu – 100 000 eiro tas ir daudz, bet, ja runa ir par Obamas bruņumašīnu, tad tas pat ir pārāk lēti.

Interneta mājaslapā mēs skatāmies tikai uz attēlu, bet zem tā ir vesela programmatūra, kas šai gadījumā nav īpaši lēta. Latvijā viss, kas rakstās ar četriem cipariem jau liekas dārgi, bet šai gadījumā es nelēktu kājās un neplēstu matus, ka viss ir pārāk dārgi”.

Savukārt mājaslapu izstrādātājs Rolands Umbrovskis Kasjauns.lv teica, ka bez dziļākas izpētes nespēj novērtēt, vai Latvijas prezidentūras mājaslapas izmaksas ir adekvātas. Viņš Kasjauns.lv norādīja: „Bez specifikācijas/dokumentācijas un līguma ir grūti komentēt, jo varu izteikt tikai pieņēmumus, kuri var izrādīties nepatiesi.

Līdz ar to ir grūti spriest par summu, jo nav zināmi, kādi papildus pakalpojumi tikuši sniegti bez mājas lapas izstrādes. Jāņem vērā:

* izstrādes izmaksas;

* darbinieku izmaksas atbalsta nodrošināšanai un uzturēšanai (jo pieļauju, ka eu2015.lv nav tikai pusgada projekts);

* datu drošības nodrošināšana;

* papildus pakalpojumi, kas sniegti saistībā ar konkrēto pasūtījumu;

 * citas saistības, kas izriet no līguma".