Tas ir biedējoši! Pētījums par pesticīdiem Latvijā liek satraukties laukos dzīvojošajiem
Lauksaimniecības pesticīdi Latvijā ir problēma. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle Ilze Mežniece, stāstot par nesenu pētījumu, kurā secināts, ka Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos ir atrodamas lauksaimniecībā lietotās ķīmiskās vielas. Biedējoši, jo pat nelielās devās pesticīdi var atstāt neprognozējamu un negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.
Viņa pastāstīja, ka Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” 2022. gadā veica pētījumu “Pesticīdi tavas mājas putekļos”, lai noskaidrotu, vai Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos ir konstatējamas lauksaimniecībā lietotās ķīmiskās vielas.
“Pētījuma mērķis bija konstatēt, vai lauku māju iekštelpās iekļūst pesticīdi. Mēs nevaram, balstoties uz pētījuma rezultātiem, raksturot visu Latvijas reģionu situāciju un pesticīdu migrācijas vidē tendences, jo pētījums atbilstoši pieejamajam finansējumam ir neliels – visā Latvijā tika ievākti tikai 18 paraugi (tik daudz bija pieejams finansējums, jo pesticīdu analīzes ir dārgas). Bet mēs varam konstatēt, vai Latvijā piesārņojums ar pesticīdiem ir problēma.
Gandrīz visās lauku mājās bija pesticīdi
Tagad, kad mums ir rezultāti, mēs secinām, ka problēma patiešām pastāv, jo gandrīz visās lauku mājās (16 paraugos no 18), to putekļos tika konstatēti pesticīdi. Tas nozīmē: ja pesticīdi ir māju putekļos, tad tie ir arī gaisā. Tad mēs saskaramies ar tiem, iespējams, kādus apēdam un noteikti ieelpojam.
Problēma eksistē, tā ir jārisina. Mēs esam šos pētījuma rezultātus, datus, analīzi aizsūtījuši Saeimai un atbildīgajām iestādēm ar lūgumu skatīt tos un pieņemt lēmumus, ņemot vērā šos pētījuma rezultātus, jo mūsu iegūtie dati ir unikāli - Latvijā līdzīgas lietas līdz šim nav darītas.”
Milzīgs kokteilis, kura ietekmi nezinām
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsatraucas par pesticīdiem lauku māju putekļos? “Lieta ir tāda, ka varbūt viena konkrēta pesticīda vai citas ķīmiskas, kaitīgas vielas klātbūtne nelielos apjomos varētu uzreiz neuztraukt cilvēkus.
Bet mūsu dzīvē mēs sastopamies ar ļoti milzīgu daudzumu dažādu ķīmisku vielu. Jo tuvāk tās mums ir, jo biežāk mēs ar tām sastopamies, jo lielāka ir to ietekme ilgtermiņā. Tas, ka mēs konstatējām dažu māju putekļos pat astoņas dažādas vielas, liecina, ka tas ir milzīgs kokteilis, par kura ietekmi uz veselību ilgtermiņā mēs absolūti nezinām.
Pat nelielās devās pesticīdi var būt kaitīgi
Ņemiet vērā, ka mēs no visām 150 Latvijā tirgotajām augu aizsardzības līdzekļu darbīgajām vielām testējām tikai 28, bet jau tad atradām 14 dažādas vielas dažādās mājās. Neviens (ne mūsu zinātnieki, ne ārsti, ne politiķi) nav spējīgs pateikt, kā ilgtermiņā šis kokteilis ietekmēs cilvēku veselību.
Vairāki no atrastajiem pesticīdiem ir endokrīno sistēmu ietekmējoši. Tas nozīmē, ka tie pat ļoti nelielās devās ietekmē mūsu hormonālo sistēmu, mūsu iekšējo orgānu darbību. Kā tas viss beigsies? To neviens nevar pateikt! Un tas nav labi, vai ne? Tas ir pirmkārt.
Biedējoši, kā tas atsauksies uz mūsu veselību
Otrkārt, ja pesticīdus atrodam mūsu māju putekļos, telpās, kur mēs tīrām (pētījumā mēs bijām lūguši cilvēkus kādu laiku netīrīt mājas), kur ir mūsu izolētā vide, tad ir jautājums: kas notiek manā dārzā, manā akā, manā gaisā turpat blakus? Kas notiek ciemata un skolas gaisā?
Pa ceļam uz skolu bērniem ir jāiet gar kviešu lauku. Kas tad notiek? Tad mēs bieži vien tiekam pakļauti daudz lielākām pesticīdu koncentrācijām. Vienkārši ir biedējoši, kā tas viss tālāk atsauksies uz cilvēku veselību.”
Tās ir indes, kas domātas nogalināšanai
Speciāliste piekrita, ka mēs patlaban nevaram aptvert pesticīdu ietekmi uz cilvēku veselību, taču tā noteikti nav pozitīva. “Protams, jebkura ķīmiska viela, kam nav paredzēts būt mūsu organismā, kas nav dabiskas izcelsmes, ir neprognozējami kaitīga kaut kādā veidā.
Jāņem vērā, ka pesticīdi, lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi aizsargā lauksaimniecības augus. No kā tie aizsargā? No kukaiņiem, no sēnītēm, no nezālēm. Tas nozīmē, ka tie nogalina kukaiņus, nezāles, sēnītes.
Tās ir indes, kas domātas kaut kā nogalināšanai. Tās nav nekaitīgas vielas. Tas nav ūdentiņš, ko zemnieki rasina. Šīs indes nedrīkst būt mūsu mājokļos, tur, kur mēs visu laiku atrodamies!
Tas tiešām ir ļoti uztraucošs fakts
Ir iespēja pateikt: “Nestaigājiet gar lauka malu.” Bet noteikti ir daudz situāciju, kad mēs vienkārši nevaram nestaigāt garām, jo ceļš iet gar lauka malu. Mēs varam mēģināt izvairīties no pesticīdu miglas, mēs varam mēģināt nebūt blakus laukam smidzināšanas brīdī, ja esam informēti, ka notiek ķīmisko vielu izsmidzināšana uz lauka.
Bet mēs nevaram izvairīties no tā, kas tiek iekšā mūsu mājokļos! Tāpēc tas tiešām ir ļoti, ļoti uztraucošs fakts.”
Vajadzīgs lēmums par aizsargjoslām
Ko mēs Latvijā varam darīt, lai situāciju turpmāk uzlabotu? Mežniece atbildēja: “Pirmkārt, beidzot ir jāskata un jāpieņem lēmumi par aizsargjoslu noteikšanu ap dzīvojamām mājām, kur nevar tikt lietoti otrās klases augu aizsardzības līdzekļi.
Šo normu Latvijas iedzīvotāji jau bija pieprasījuši pirms vairāk nekā diviem gadiem platformā “Mana balss”. Vienkārši lēmumu pieņemšanas process Latvijā ir tik lēns un bremzēts, ka tas vēl aizvien cirkulē kaut kur varas gaiteņos, bet nav nonācis līdz lēmumam.
Es ceru, ka 2023. gada sākumā Saeimā beidzot būs kāda virzība šim jautājumam.
Varētu noteikt jaunu nodokli
Otrkārt, mums noteikti vajadzētu Latvijā domāt tālāk. Vides ministrija ir ierosinājusi, kā kaitīgo sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu samazināt arī citos veidos. Viens no tiem varētu būt uzlikt papildus nodokli atkarībā no sintētisko augu aizsardzības līdzekļu toksiskuma. Jo tas ir kaitīgāks videi un cilvēkiem, jo lielāks nodoklis.
Tad šis nodoklis var tikt pārvirzīts kaut vai sabiedrības veselības uzlabošanai.
Šāds ierosinājums arī iesniegts valdībā, Saeimā, mums ir jāseko līdzi, lai notiek ierosinājuma tālāka virzība.
Jāatbalsta bioloģiskie zemnieki
Protams, vislabākais, ko Latvijā varētu izdarīt, ir atbalstīt bioloģiskos lauksaimniekus. Tas viennozīmīgi uzreiz atrisina visas problēmas ar ķīmiskajām vielām, jo bioloģiskie lauksaimnieki tās vienkārši nelieto.
Tāpēc ir diezgan bēdīgi, ka nākošajā lauksaimniecības periodā bioloģiskai lauksaimniecībai, ja skaita uz katru bioloģisko zemnieku, viņa bioloģiskās zemes hektāru, ir paredzēts pat mazāk naudas, nekā bija iepriekšējā periodā. Ir skumji, ka bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā tiek atbalstīta tik maz.”
Biežāk tīrīt mājokli un nekrāt putekļus
Vēl vienu lietu mēs varam darīt katrs savās mājās. “Mēģināt biežāk tīrīt un nekrāt putekļus, kā mēs to darījām pētījumā, tādejādi samazinot iespēju uzkrāties lielām ķīmisko vielu koncentrācijām.
Mēs varam mēģināt runāt ar kaimiņiem, zemniekiem jau tagad. Ja tur pretī ir cilvēks, ar kuru iespējams runāt, tad labāk aprunāties un lūgt ievērot kaut kādu distanci jau šobrīd.
Stādīt zaļos dzīvžogus
Vēl mēs varam stādīt dzīvžogus sava pagalma aizsardzībai, jo zaļie dzīvžogi ir filtrējoši un aizsargājoši. Ir pētījumi, kas pierāda, ka dzīvžogiem ir ietekme uz pesticīdu noplūdes samazināšanu.”
Ja iespējams, varam ap savu mājokli, īpašumu apstādīt zaļos dzīvžogus. “Protams, tas ir viens no risinājumiem, bet jāņem vērā, ka jebkura dzīvžoga, jebkuras zaļās zonas ietekme ir ierobežota.”
Vislabāk būtu sintētiskos pesticīdus vispār neizmantot vai, ja tie patiešām kādu reizi nepieciešami, efektīvs risinājums būtu, ja paši zemnieki apstrādājamo lauku malās veidotu zaļās joslas, stādot ilggadīgus kokus, krūmus, kas filtrētu pesticīdus un samazinātu pesticīdu piesārņojumu dzīvojamo māju tuvumā, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle sacīja.
