Katrs piektais Latvijā domā, ka lācis var būt mājdzīvnieks
foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva
Zvērkope, lāču mamma Velga Vītola izaudzinātos pekaiņus var redzēt Līgatnes dabas takās. Šī unikālā pieredze gan nenozīmē, ka to vajag atkārtot mājās.
Sabiedrība

Katrs piektais Latvijā domā, ka lācis var būt mājdzīvnieks

Jauns.lv

Latvijā katrs piektais iedzīvotājs uzskata, ka lūsi un lāci var izaudzināt par mājdzīvnieku, liecina SKDS aptauja, veikta pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pasūtījuma.

Katrs piektais Latvijā domā, ka lācis var būt mājd...

2021. gadā pieredzētais ar diviem pieradinātiem un vēlāk mežā pamestiem lāčiem iezīmēja situāciju, ka, sastopoties ar savvaļas dzīvniekiem, cilvēki pilnībā neizvērtē situāciju, rīkojas impulsīvi, viņiem nav zināšanu un spējas paredzēt savas darbības sekas, norāda DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

DAP kampaņas Neizdzēs dzīvību! laikā pētījumu centrs SKDS veica aptauju – gandrīz 20% uzskata, ka savvaļas dzīvnieka mazuli var izaudzināt par mājdzīvnieku līdzīgi kā suni vai kaķi.

Lācene Ilzīte: no 500 gramu viegla mazulīša par 150 kilogramīgu "lāču mammu"

Līgatnes dabas taku lācene Ilzīte otrdien, 11. janvārī, svinēs savu 21. dzimšanas dienu. To Latvijas zināmākā lāču dāma atzīmēs, mielojoties ...

Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange skaidro, ka lielākā daļa pie cilvēka izaudzināto savvaļas dzīvnieku mazuļu pieauguši kļūst pret cilvēku agresīvi, jo viņos mostas instinkti, kas nav savienojami ar dzīvi pie cilvēka. Piemēram, dzīvnieks sāk izjust stresu cilvēka klātbūtnē, demolē mājokli, tā apdraudēdams sevi un radot nepatiku un vēlmi no tā atbrīvoties.

Pie cilvēka audzis un aprūpēts savvaļas dzīvnieka mazulis ir pieradis sajust savā tuvumā cilvēku, tas nebaidās, gluži pretēji – nāk klāt, jo ir pieradis tikt barots, tāpēc neprot un pat nemēģina barību meklēt kā viņa savvaļas sugas brāļi un māsas.

Pasaulē pirmā polārlāču viesnīca Ķīnā

Ķīnas provincē Heilundzjanā atvērusies pasaulē pirmā dzīvu "polārlāču viesnīca", piesaistot ne vien viesus, bet arī asu kritiku.

“Savvaļas dzīvnieks nekad nekļūs par mājdzīvnieku, bet, ja tomēr cilvēks to mēģina, tiek izaudzināts ne savvaļai, ne arī nebrīvei piemērots dzīvnieks,” uzsver Lange.

Ik gadu, jo īpaši pavasaros, kad lielākajai daļai savvaļas dzīvnieku dzimst mazuļi, nozares speciālisti un veterinārārsti saņem daudz telefona zvanu, ka cilvēki ir apmulsuši, kāpēc mazulis ir mežā viens, kur ir vecāki, varbūt viņš ir bārenis. Lange atgādina, ka gandrīz 95% gadījumu nav jāiejaucas ne roņu, ne putnu, ne citu savvaļas dzīvnieku dzīvē. Tikai tad, ja dzīvnieks ir manāmi savainots, vairākas dienas guļ vienā un tajā pašā vietā nekustīgi, ir jāmeklē palīdzība. Ja nepieciešams padoms, DAP aicina sazināties ar speciālistiem pa tālruni 27313200.

Tēmas