Apvienoto reaģēšanas spēku valstu līderi vienojas par turpmāku atbalstu Ukrainai

Lielbritānijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas valstu, valdību vadītāji un aizsardzības ministri tikšanās laikā diskutēja par drošības situāciju reģionā, tostarp par pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti Arktikas, Ziemeļatlantijas un Baltijas jūras reģionos un hibrīdapdraudējumiem. Līderi apliecināja JEF unikālo lomu kā NATO papildinošu formātu, atbildot uz minētajiem izaicinājumiem un rūpējoties par drošību un stabilitāti Ziemeļeiropā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Uzklausot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēstījumu par situāciju Ukrainā, JEF līderi vienojušies turpināt visa veida atbalsta sniegšanu Ukrainai un nosodījuši Krievijas brutālo kara turpināšanu pret kaimiņvalsti, īstenojot uzbrukumus tās kritiskajai infrastruktūrai ar mērķi terorizēt iedzīvotājus.

"Šodien mēs paudām apņēmību arī turpmāk sniegt politisku, militāru, humanitāru un ekonomisku atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas nepieciešams. Ukrainas uzvara ir ļoti svarīga visu mūsu drošībai. Mēs nosodām Krievijas uzbrukumus kritiskajai nacionālajai infrastruktūrai, kas veikti, lai terorizētu Ukrainas iedzīvotājus," teikts JEF vadītāju kopīgajā paziņojumā.

Valstu līderi atzinīgi vērtē Zelenska gatavību panākt taisnīgu mieru un uzskata, ka nekādas miera sarunas nevar būt ticamas, kamēr Krievija turpina agresijas karu. Tāpēc politiķi aicina Krieviju pārtraukt karadarbību, atvilkt savus spēkus, ievērot saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī atjaunot mieru un drošību Eiropā.

Tāpat JEF līderi kopīgajā paziņojumā uzsvēruši, ka šī gada laikā tās dalībvalstis ir pilnveidojušas spēju kopīgi sadarboties krīzes situācijās, un apliecinājuši gatavību turpināt attīstīt un pārbaudīt JEF spējas kopīgās mācībās reģionā, tai skaitā 2023.gadā plānotajās "JEF Warrior" Arktikā.

Rīgas sanāksmē panākta vienošanās par ciešāku sadarbību hibrīdapdraudējumu novēršanai dalībvalstu zemūdens un enerģētikas infrastruktūrai. Tas ietvers labāku apmaiņu ar izlūkdatiem, sadarbību ar nozari un daudznacionāliem partneriem, lai palielinātu noturību un uzlabotu kolektīvās reaģēšanas spējas.

JEF līderi sanāksmē diskutēja par JEF lomu, papildinot NATO militārās spējas reģionā, un vienojās uz nākamo tikšanos 2023.gadā uzdot ekspertiem sagatavot JEF attīstības desmit gadu vīziju.

"Tagad ir īstais brīdis nodrošināt, ka JEF spēj dot ieguldījumu mūsu reģiona aizsardzībā un drošībā, nodrošinot, ka tie var ātri rīkoties, lai novērstu draudus, ar kuriem mēs saskaramies. Mēs to darīsim kopā ar NATO, nodrošinot JEF atbalstu gan valstu, gan daudznacionāliem atbildes pasākumiem," teikts paziņojumā.

Jau ziņots, ka JEF izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014.gada septembrī tika sākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.

2015.gada 30.novembrī Lielbritānijā septiņas valstis - Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija - parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017.gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021.gada aprīlī tai pievienojās Islande.

Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties JEF, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju un citām to dalībvalstīm, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas.