Liepājas centrā kaijas aplaupa cilvēkus

Rudenī iepretim autostāvvietai, starp viesnīcu “Līva” un Liepājas Latviešu biedrības namu, no sudrabkaijas uzbrukuma cieta pat divus gadus vecs bērns.

Ieknāba pirkstā līdz asinīm

“Vakarpusē gājām gar autostāvvietu, kad pēkšņi dēls sāka raudāt – viņam no mugurpuses bija pielidojusi kaija un mēģināja no rokas izraut kanēļbulciņu, ieknābjot bērnam pirkstā. Pirksts bija pušu un asiņoja, bērns arī ļoti nobijās, ilgi nevarēju viņu nomierināt,” liepajniekiem.lv stāsta Ligita. Bulciņu laupītājai neizdevās pagrābt, tā nokrita zemē, bet Ligita bija tik dusmīga, ka neļāva kaijai to apēst – paķēra un izmeta gružkastē.

Kāda liepājniece decembra sākumā līdzīgu uzbrukumu piedzīvoja pie pilsētas lielās egles – pēkšņi sajuta stipru sitienu pa muguru, un tad no viņas rokām kaija zibenīgi izrāva hotdogu.

Kāds vīrietis dabūjis pamatīgu belzienu mugurā, un sviestmaize aizlidojusi pa gaisu. Tāpat atgadījies māmiņai ar bērnu ratiņiem. Par laimi, pāri bijis nolaists jumtiņš, kas viņu pasargāja, bet mamma palika bez uzkodas.

Iespējams, iepriekš piebarotas

Līdzās Rožu laukumam kaijas bieži redzamas laternu galos, no kurienes arī, visticamāk, nolūko upurus. Putnu pētnieks Agnis Bušs spriež, ka kaijas šo vietu nolūkojušas, jo tur tām iepriekš bijis brīvi pieejams ēdiens. Tagad acīmredzot barības šajā apkārtnē kļuvis mazāk, tāpēc putni to sagādā paši, izraujot cilvēkiem no rokām.

Bušs min divus iemeslus, kāpēc kaijas aizvien vairāk sastopamas pilsētās, – barības pieejamība (nenoslēgti atkritumu konteineri un cilvēki, kuri baro putnus) un drošas ligzdošanas vietas uz jumtiem. “Lai arī nav tik gudras kā vārnas, kaijas tomēr ir gana apķērīgi putni, kas ļoti labprāt mācās un vēro, kurā vietā ko var darīt. Proti, ja putns bija ievērojis, ka kādā vietā var dabūt barību, īpaši, ja to deva cilvēki, bet pēkšņi barības pieejamība kļūst mazāka, putns saprot, ka ēdamo jeb sev pienākošos daļu jānāk prasīt agresīvāk,” liepajniekiem.lv teic Bušs.

Citur izliek brīdinājumus

Sudrabkaijas ir diezgan lielas un spēcīgas – spārnu plētums ir 137 līdz 150 centimetru, tēviņa svars pārsniedz kilogramu, mātītes ir tikai nedaudz mazākas, un cilvēks no šā putna uzbrukuma var gūt ievainojumus.

Jautāts, kā to risināt, Bušs atzīst, ka vienkāršas atbildes nav. “Zinu, ka citās valstīs izvieto brīdinājuma zīmes, ka ir šādi putni, īpaši kaijas, kas uzbrūk. Arī tirgotāji pie savām tirdzniecības vietām izvieto paziņojumus, aicinot cilvēkus būs piesardzīgiem,” Bušs pats šādu brīdinājumu redzējis Helsinkos, kad ar bērniem pircis saldējumu. Pārdevēja norādīja uz zīmi, brīdinot – lūdzu, esiet uzmanīgi, kaijas, lidojot garām, var saldējumu izraut no rokām.

Ornitologs iesaka putnus atbaidīt ar acu kontaktu – ja skatās virsū kaijai, tā saprot, ka cilvēks var reaģēt. Tomēr ir iespējams uzbrukums no aizmugures.

Komunālā pārvalde liepājniekus regulāri aicina nebarot ne putnus, ne citus dzīvniekus, jo tas rada sanitārijas problēmas un citus riskus. Pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls atgādina, ka brīdinājuma zīmes ar aicinājumu nebarot putnus izvietotas arī pie vairākām ūdenstilpēm.