Ķekavas novada Baložos top mazbānīša muzejdzelzceļs. FOTO
Kādreizējais kūdras pārvadāšanai paredzētais šaursliežu dzelzceļš Ķekavas novada Baložos, pateicoties entuziastiem, pārtop par muzejdzelzceļu. Plānots, ka tas vēstīs par kūdras ieguves tradīcijām agrāk un tagadnē.
Dzelzceļa entuziastu biedrībai „Bānīša draugu klubs” kopā ar kūdras ieguves uzņēmumu SIA „Pindstrup Latvia” nolēmusi pārveidot kādreizējo kūdras transportēšanai paredzēto šaursliežu dzelzceļa posmu par muzejdzelzceļu. Šādas sadarbības mērķis ir ne tikai saglabāt unikālo kūdras dzelzceļu kā industriālo mantojumu, bet arī ļaut sabiedrībai iepazīt kūdras ieguves vēsturi, metodes, kā arī ietekmi uz dabu, jo Baložu apkārtnē ir virkne purvu, kuros kūdras ieguve pabeigta jau sen un veiksmīgi noris purvu dabiskā atjaunošanās – renaturalizācija, raksta portāls Aprinkis.lv.
Muzejdzelzceļu veido dzelzceļa entuziasti galvenokārt ar saviem spēkiem brīvprātīgo talku veidā līdzīgi, kā tas notiek daudzviet Eiropā, tāpēc ir pāragri minēt, kad muzejdzelzceļš tiks atklāts publiskai apskatei. Taču jau otrajā darbības gadā, kopš entuziasti darbojas, ir panākts būtisks progress – atjaunota virkne sliežu ceļu un veikti nopietni tehnikas restaurācijas darbi. Savukārt turpmākie darbi tiek saistīti ar pēdējos gados nozagto sliežu ceļu posmu atjaunošanas pabeigšanu, kā arī ritošā sastāva kolekcionēšanu, restaurāciju un teritorijas labiekārtošanu.
Jau šobrīd dzelzceļa kolekcijā ir virkne unikālu, darbspējīgu objektu – vienīgais Baltijā saglabājies ESU1A sērijas 1976. gadā būvētais lokotraktors, autentisks kūdras dzelzceļu ēdnīcas vagons oriģinālajā stāvoklī un šaursliežu motordrezīna.
Jāteic, ka kūdras ieguvei Baložos ir ļoti sena vēsture – Baložu kūdras fabrika dibināta 1947. gadā, drīz pēc tam kūdras transportēšanai izbūvēts plašs šaursliežu dzelzceļu tīkls, kura kopgarums brīžam sasniedza pat 28 kilometrus, ieskaitot atzarojumu no fabrikas uz Baložu staciju kūdras pārkraušanai platsliežu vagonos. Laika gaitā, sarūkot kūdras krājumiem un ieguves platībām, dzelzceļš pamazām tika nojaukts, līdz no agrākā dzelzceļa tīkla mūsdienās saglabājušies vien 2,5 kilometri.
Pirmsākumi Bānīša draugu klubam meklējami neformālā domubiedru grupā, kas iesaistījās Gulbenes – Alūksnes bānīša saglabāšanā jau sākot ar 2002. gadu. Kopš 2013. gada biedrība uzsākusi realizēt jaunu un ambiciozu ideju – izveidot brīvprātīgo uzturētu kūdras muzejdzelzceļu Baložos, uz esošā kūdras dzelzceļa bāzes.
Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļš pārtop brīvdabas muzejā
Kasjauns.lv / Foto: Aprinkis.lv
