"Saskaņas" deputāti tur aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas

Ločmele-Luņova tiek turēta aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lietā, ko ierosinājuši 2010.gadā, bet tikai šogad martā Finanšu policijas pārvalde viņai piemērojusi aizdomās turētā statusu.

Krimināllikuma 218.pants paredz sodu par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā. Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija nav saņēmusi no tiesībsargājošajām institūcijām iesniegumu par atļauju kriminālvajāšanai izdot deputāti.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja Ģenerālprokuratūra vēršas parlamentā ar iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, tad Mandātu komisija sagatavo attiecīgu Saeimas lēmumprojektu. Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.

Pati Ločmele-Luņova neizslēdz, ka lieta pret viņu ir atriebība par aktīvu sabiedrisko un politisko darbību, teikts viņas izplatītajā paziņojumā. Taujāta, vai gadījumā, ja Ģenerālprokuratūra lūgs Saeimu piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret viņu, deputāte atbalstīs šāda lēmuma pieņemšanu, politiķe atbildēja, ka pagaidām atturēsies no komentāriem. Šādā situācijā viņa vispirms vēlēsies aprunāties ar saviem vēlētājiem un organizācijas "Zolitūde 21.11" pārstāvjiem.

Deputātei šodien kļuvis zināms, ka prokuratūrā nodota krimināllieta, kurā viņai iepriekšējais liecinieka statuss pirms trim nedēļām ticis nomainīts uz aizdomās turētā statusu. "Runa ir par piecus gadus senu lietu, kuras laikā es nodevu izmeklēšanai visus nepieciešamos dokumentus, un izmeklētājiem visus šos piecus gadus nebija nekādu jautājumu. Neskatoties uz to, pirms lietas nodošanas prokuratūrai mans statuss lietā tika nomainīts," vēsta deputāte.

"Uzskatu par nepieciešamu oficiāli paziņot saviem partijas kolēģiem, kolēģiem Saeimā un saviem vēlētājiem, ka visas man izvirzītās apsūdzības ir meli un esmu gatava to pierādīt kā pašā prokuratūrā, tā arī jebkuras tiesas priekšā," vēsta deputāte.

Deputāte jau vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, jo ir pārliecināta, ka tuvākajā laikā tiesneši pieņems taisnīgu lēmumu, jo ir acīmredzami, ka pret viņu vērstās apsūdzības ir izdomātas.

"Diemžēl es nevaru izslēgt, ka lieta pret mani ir atriebība par aktīvu sabiedrisko un politisko darbību. Kā organizācijas "Zolitūde 21.11" pārstāve esmu vadītāja vietniece Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Es biju viena no tām, kas pacēla jautājumu par nestrādājošu portālu "skolas.lv", kura izveidei valdība no valsts budžeta izmeta 3,5 miljonus eiro," uzskata deputāte.

LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA