Kanādas latvietis uzdāvina Bauskai zemi parkam
foto: Raitis Ābelnieks
Šajā zemes gabalā Bauskā nākotnē iecerēts parks. Korneliuss Kampe, to dāvinot pilsētai, rīkojies gluži kā Anna Vērmane Rīgā.
Novadu ziņas

Kanādas latvietis uzdāvina Bauskai zemi parkam

Jauns.lv

Bauskas novada domes deputāti atbalstījuši lēmumu, kas paredz pieņemt dāvinājumā zemes gabalu 36 725 kvadrātmetru platībā.

Kanādas latvietis uzdāvina Bauskai zemi parkam...

Pašvaldība septembra sākumā saņēma Korneliusa Kampes iesniegumu, kurā viņš piedāvāja uzdāvināt savu nekustamo īpašumu Bauskā, Rīgas ielā 62A, ar noteikumu, ka tajā jāizveido parks, kas jānosauc par Kampes parku. Prognozētā kadastrālā vērtība no nākamā gada noteikta 26 382 eiro, raksta “Bauskas Dzīve”.

Saskaņā ar domes teritorijas plānojumu īpašuma izmantošanas veids ir mazstāvu dzīvojamai apbūvei un apstādījumiem. Kad varētu sākties šīs labiekārtošanas plāna izstrāde un ieviešana dabā, pašvaldībā pagaidām precizēt nevar. Zinot par pilsētas problēmu ar kapavietu trūkumu, vienu zemes robu Kampes atvēl kapsētas iekārtošanai.

Kampe kopā ar sievu Ilzi dzīvo Kanādā, vienā no skaistākajām Jaunskotijas provinces daļām – Vulfvilas pilsētiņā Anapolisas ielejā, kur Korneliuss ilgus gadus bijis profesors Akadijas universitātē, dzīvesbiedre – zobārste, abi ir pensionējušies, ceļo, daudz lasa, Ilze joprojām spēlē tenisu. Kanādā dzīvo arī viņu bērni ar savām ģimenēm, vēsta “Bauskas Dzīve”.

Laulātie draugi dzimuši Bauskā, ģimenes devās bēgļu gaitās 1944. gadā, kad abi bija vēl bērni, un dzimto pilsētu atkal ieraudzīja tikai 1993. gada jūnijā, kad ieradās uz rajona valdes rīkoto novadnieku saietu.

Zemes gabals, kas nodots dāvinājumā, piederēja Korneliusa mātei Irmai, kura apprecējās ar tiesnesi Kārli Kampi. “Bauskas Dzīvei” Korneliuss Kampe pastāstījis, ka par lēmumu dāvāt zemi apspriedies ar brāļiem Ansi un Kārli un viņu ģimenēm. Domas par īpašuma pārdošanu neesot bijušas, naudas pietiekot, svarīgāk uzturēt saikni ar dzimteni un atstāt kaut ko Bauskai.

Visiem pieejams parks, kas nestu Kampes vārdu, būtu viņu dzimtas vārda un piemiņas saglabāšanai. “Varbūt būs interese bērniem un bērnubērniem te braukt un skatīt vietas, no kurienes nākuši viņu senči un kur dzīvs viņu vārds,” piebildusi Ilze Kampe.