“Ikvienam būs jāmaina savi paradumi.” Speciāliste iesaka veidu, kā pārdzīvot šo dārgo ziemu
Domājot par gaidāmo ziemu un tās dārdzību, mums noteikti vajadzētu pārskatīt savus ikdienas paradumus un izdevumus. "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka izdevumu izvērtēšana un paradumu maiņa var palīdzēt veiksmīgāk pārdzīvot gaidāmo cenu sadārdzinājumu.
“Man liekas, ka būtiskākais un svarīgākais, ko ikvienam vajadzēs darīt neatkarīgi no tā, cik lieli ir viņa ienākumi un kāda būs gaidāmā sezona: būs jāpārskata savi paradumi, kur, kam un kā mēs tērējam savu algu un jebkāda veida citus ienākumus.
Patiesībā sīkumos slēpjas tas, kādā veidā jebkurš no mums var sākt veidot uzkrājumus. Tas ir par un ap paradumiem.
Cik daudz naudas es noēdu pārtikā?
Lai arī ļoti daudz finanšu iestāžu piedāvā tā saucamos budžeta plānotājus, tie tāpat līdz galam nepalīdzēs detaļās saprast to, kas ir tas, kas katram no mums ir jāmaina.
Manuprāt, vispareizākais veids ir atvērt savu internetbanku, aplūkot konta pārskatu, iziet tam cauri un paskatīties, cik daudz naudas es iztērēju pagājušajā mēnesī vai pagājušajos mēnešos pārtikas veikalos.
Zinu, ka ir lielie pārtikas veikali, kuri caur lojalitātes klientu kartēm piedāvā pašiem paskatīties, kādi bijuši mēneša tēriņi. Tad var vienkārši tos salīdzināt un pieskaitīt arī citus klāt.
Pavērtēt, ko var darīt citādāk
Tad var paskatīties, cik daudz naudas iztērēts izklaidēm, transportam, apģērbam un citām lietām. Es pat nesaku, ka tās vajag ierobežot. Drīzāk vajag pavērtēt, ko var darīt citādāk.
Jebkuram no mums ir vajadzīga atpūta caur izklaidēm, mums ir vajadzība satikt draugus, mums vajag iziet ārā uz kādu kafejnīcu paēst. To visu, protams, var turpināt darīt, bet ir vērtīgi paskatīties uz veidu, kā tas tiek darīts un cik daudz līdzekļu tam tiek tērēts.”
Tikai retais izvērtē izdevumus un maina paradumus
Banka veikusi diezgan daudz pētījumu par to, kā klienti seko līdzi savām finansēm.
“Jāsaka, ka patiesībā lielākā sabiedrības daļa reti kad tiešām izvērtē savus izdevumus un maina paradumus, kā savus līdzekļus tērē. Bet tas ir pats būtiskākais, ar ko sākt.”
Varbūt var braukt uz darbu kopā ar sievu vai vīru?
Kalniņa norādīja, ka pēc izdevumu izvērtēšanas cilvēks var, piemēram, turpināt braukt ar savu automašīnu, bet kooperēties braucienā ar savu vīru vai sievu. “Var kooperēties ar kolēģiem. Var izmantot sabiedrisko transportu. Reizēm tas ir tikai viens brauciens līdz pilsētas centram, kur nav jāveic nekādas tālas aktivitātes.
Domāju, ka cilvēkiem ir ļoti ērti, ja viņiem ir mašīna. Bet viņš iekāpj mašīnā, aizbrauc, pavada laiku parkojoties, tad vēl stāvvieta izmaksā naudu. Tas viss beigās veido izdevumu bāzi. Bet, ja tas ir viens brauciens ar sabiedrisko transportu, tad ļoti daudz lietu, par ko jālauza galva un jātērē līdzekļi, vispār atkrīt.”
Droši vien ne visi varēs sevi pasargāt
Speciāliste atzina, ka katram cilvēkam situācija pēc izdevumu izvērtēšanas būs citādāka. “Katrs pats redzēs, kam viņš līdzekļus ir tērējis un kam varbūt var tik daudz netērēt.
Es būšu diezgan tieša. Es neesmu pārliecināta, ka, tagad sākot to darīt [izvērtējot izdevumus un paradumus], varēs sevi pasargāt no tuvojošās sezonas tie cilvēki, kas to nav darījuši jau pirms laiciņa. Bet pilnīgi noteikti nekad nav par vēlu sākt to darīt, respektīvi, izvērtēt savus tēriņus un plānot, kā naudu uzkrāt!”
Varam paspēt sakrāt naudu Ziemassvētku dāvanām
Lai arī šķiet, ka, braucot ar sabiedrisko transportu vai samazinot savus pārtikas izdevumus, var ieekonomēt tikai nelielas summas, patiesībā kopumā ietaupījums var būt diezgan liels. “Krājot pa mazām summām, beigās lielākas summas var sakrāt.
Viss ir atkarīgs arī no mērķa, kam tā nauda tiek krāta. Ne vienmēr tas ir par kaut ko ļoti lielu un ļoti, ļoti dārgu. Tas var būt arī par to, ka mēs joprojām pie šādas dārdzības gribēsim iepriecināt savus tuviniekus Ziemassvētkos. Iekrājot mazās summas, mēs to spēsim nodrošināt.”
Lai gan parasti ļaudis Ziemassvētku dāvanas mēdz iegādāties pašā pēdējā mirklī pirms svētkiem, speciāliste aicina šogad jau laikus padomāt par dāvanām nepieciešamajiem līdzekļiem. “Šim pasākumam vēl var sagatavoties, lai spētu visā šajā dārdzības periodā sagādāt prieku.”
Laicīgi gatavoties jaunajam mācību gadam
Ļoti līdzīgi ir ar nākamā gada 1.septembri. “Tas ir tikko bijis. Mēs esam sagatavojušies. Ja mēs tagad sāksim pārvērtēt savus paradumus, mēs varēsim gada laikā diezgan laicīgi sagatavoties [nākamajam 1.septembrim],” Kalniņa teica.
