Meža ugunsgrēki Černobiļā var radīt bīstamas sekas Latvijā

Svarīgi atzīmēt, ka Černbobiļas apkaimes mežu ugunsgrēks varētu būt viens no galvenajiem pēdējā laika radioaktīvo izmešu avotiem atmosfērā.  Tas izskaidrojams ar to, ka pēc Černobiļas AES avārijas liels radiaktīvo materiālu daudzums nosēdās AES tiešā apkārtnē un tur pamazām dabiskā veidā imobilizējās – iekļaujoties dabiskā apritē un citādos veidos saistoties ar augsni un dzīvajiem (arī vēlāk atmirušajiem) augiem un citiem organismiem. Nesenā meža ugunsgrēka laikā daļa augsnes virskārtā un augos saistīto radioaktīvo materiālu atbrīvojās, un kopā ar dūmiem, pelniem un silto gaisu atkal nokļūst augstu atmosfērā, un ar vēju var izplatīties plašā apkārtnē. Tai skaitā nav izslēgta iespēja, ka piesārņotie mākoņi varētu tikt arī līdz Latvijai. Lai gan ekspertu domas par to dalās (dēļ nepietiekošās informācijas un dažādu mērījumu datu nepieejamības), var gadīties, ka nesenie Černobiļas apkaimes meža ugunsgrēki atnesīs līdz Latvijai vairāk radioaktīvo materiālu nekā visa Fukušimas AES katastrofa.

Pati Černobiļas AES šajā ugunsgrēkā nav apdraudēta – pat tieša ugunsgrēka nonākšana pie pašas atomstacijas nedraudētu ar reālām radiācijas noplūdēm.  

Uz šī negadījuma fona, analizējot Latvijas medijos līdz šim izskanējušās ziņas par šo ugunsgrēku, diemžēl ir jākonstatē, ka sistemātiskā Latvijas izglītības un zināšanu līmeņa pazemināšanās kodoltehnoloģijās un ar to saistītās zināšanās (piezīmēsim, ka šāda Latvijas kompetenču pazemināšana ir visai izdevīga gāzes piegādes industrijas interesēm), arī šoreiz ir kavējusi Latvijas iedzīvotājiem saņemt adekvātu informāciju par Černobiļas apkaimē notikušo. Arī mūsu tā saucamie „zaļie aktīvisti” nav nemaz ievērojoši šoreiz jau salīdzinoši reālo iespēju, ka Latviju varētu sasniegt radiācijas nokrišņi. Līdz šim Latvijas mēdijos, atšķirībā no krievu vai angļu valodas medijiem, šāda iespēja nemaz nav apspriesta. Tas liek domāt, ka zināšanu un izglītības līmeņa pazemināšanās kodolenerģijas jautājumos, negatīvi ietekmē arī „zaļā aktīvisma” spēju kvalitatīvi analizēt situāciju un kritizēt ar radiāciju saistītos procesus.

Specifisku zināšanu līmeņa pazemināšanās (šajā gadījumā - kodoltehnoloģiju) tāpat arī kavē mūsu valsts sabiedrības uztveri un iespēju apgūt informāciju par mūsdienu kodolenerģētikas un kodoltehnoloģiju attīstību pasaulē, un par iespējām, kādas šī attīstība varētu radīt Latvijas rūpniecībai un ekonomikai. Modernajā ekonomikā līdzdalība kodolenerģētikas nozares attīstībā – gan objektu  būvē gan to apkalpošanā  - var radīt Latvijas ekonomikai lielākas un stabilākas iespējas nekā siera ruļļu un šprotu bundžu eksports uz Krieviju. Arī kompetenta komunikācija ar sabiedrību atomnozarē ir ļoti svarīga. Nepareiza un bieži vien tendencioza komunikācija var radīt ļoti nopietnus riskus visai nozarei. Kompetences trūkums ir jau sevi negatīvi parādījis līdzšinējā Latvijas darbībā attiecībā uz Ignalinu un plānoto Visaginas AES. Ir jāsaprot, ka neatkarīgi no Latvijas varas iestāžu un sabiedrības nostājas, kodolenerģijas ieguve pasaulē attīstās, un, neatkarīgi no mūsu pieņemtajiem lēmumiem, Latvijas valstij un sabiedrībai jārēķinās ar to, ka nākotnē pie mūsu valsts robežām būs atomreaktori. Mums jābūt tam gataviem.