Lētā un nekvalitatīvā šokolāde var radīt veselības problēmas
2020. gadā pasaulē nodarbināto bērnu skaits pieauga līdz 160 miljoniem bērnu, sasniedzot augstāko atzīmi pēdējo 20 gadu laikā. Ko Latvijas iedzīvotāji var darīt, lai situāciju uzlabotu? To portāls Jauns.lv vaicāja projekta “Our food. Our future” komunikāciju koordinatorei Latvijā Ullai Milbretai. Viņa skaidroja, ka lēto un nekvalitatīvo pārtikas produktu bieža pirkšana un lietošana var ne tikai palielināt bērnu darba apjomu pasaulē, bet arī radīt veselības problēmas Latvijā dzīvojošajiem.
Vaicāta, vai mums, Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, vispār ir jāuztraucas par Āfrikas un Āzijas valstīs nodarbinātajiem bērnu miljoniem, viņa teica: “Pirmkārt, jāatceras, ka viss pasaulē ir saistīts. Ja mēs ieejam lielveikalā, mēs ļoti labi redzam, ka ne visi produkti ir Latvijā audzēti un ražoti.
Patērētāji var ļoti vienkārši ietekmēt lietas. Pirmais, kas būtu jādara, ir jāskatās, vai uz produktu iepakojumiem ir kādi sertifikāti, piemēram, uz šokolādes varētu būt “Godīgās tirdzniecības” jeb “Fairtrade” vai “Fairtrade Cocoa” sertifikāts, kas nozīmē, ka kakao sastāvdaļa atbilst “Godīgās tirdzniecības” prasībām. Var būt arī “Fair for Life” sertifikāts vai zaļā Eiropas lapiņa, kas apliecina, ka produkts ir ekoloģisks.”
Neizmest pārtiku, bet pirkt mazāk
Viņa aicināja patērētājus iepazīties ar šiem sertifikātiem un izvēlēties sertificētus produktus, jo tādā veidā mēs varam nepalielināt bērnu nodarbinātību pasaulē, kā arī uzlabot viņu un mūsu dzīves kvalitāti un veselību. “Mēs kā patērētāji varam balsot ar savu maciņu.”
Atbildot uz dažkārt pircēju izteiktajiem iebildumiem, ka pārtika ir ļoti dārga un tāpēc ļaudis grib izvēlēties lētākos produktus, Milbreta norādīja: “Ir jāpatur prātā, ka Latvijā viens cilvēks gadā vidēji izmet 140 kilogramus pārtikas. Ja mums ir pietiekami daudz naudas, lai izmestu pārtiku miskastē, tad varbūt ir vērts pirkt mazāk un kvalitatīvāku pārtiku.”
Pirkt pārtiku no zināmiem audzētājiem
Šādu principu var ievērot, iegādājoties šokolādi. Bet kā kopumā izvairīties no šīs problēmas?
“Pamata lietas: pirkt pārtiku ar sertifikātiem vai pirkt no zināmiem ražotājiem. Piemēram, var iet uz tirgu un pirkt no vietējiem ražotājiem, par kuriem zinām, ka viņi nepārkāpj cilvēktiesības [nenodarbina bērnus] un neizmanto pesticīdus. Pērkot vietējo un pārbaudāmo pārtiku, mēs jau veicam izvēles.”
Tagad eko produktu ir daudz vairāk
Ko tas maina? Speciāliste atgādināja, kāda situācija Latvijā bija vēl pirms 10-15 gadiem: “Veikalos bija ļoti, ļoti maz eko produktu, jo nevienu tas īsti neinteresēja. Bet tad visā Eiropā strauji auga pieprasījums un ražotāji saprata: ir pieprasījums, tāpēc vajadzīgs arī piedāvājums.
Tagad redzam, ka veikalos ir stipri vairāk eko produktu. Tas patiešām ir veids, kā mēs kā patērētāji varam kaut ko darīt. Kad cilvēki saka, ka nevar atļauties dārgu pārtiku, ir jāpatur prātā: jo lētāka pārtika, jo vairāk tiek pārkāptas cilvēktiesības un, visticamāk, izmantoti arī bīstami pesticīdi.”
Itālijas gardo tomātu audzēšanā izmantoti neatļauti pesticīdi
Milbreta vērsa uzmanību uz kādu pētījumu Itālijā. Tajā analizēja dārzeņu, tostarp tomātu, audzēšanu. Noskaidroja, ka daļa audzētāju nelegāli izmanto pesticīdus, kas ir aizliegti Eiropas Savienībā.
“Ja pie mums ieved pārtiku no citurienes, piemēram, no Brazīlijas, jāzina, ka tur var izmantot toksiskos pesticīdus, kuri ir aizliegti Eiropas Savienībā. Taču pārtika, kurā ir izmantoti šādi pesticīdi, drīkst ieceļot Eiropas Savienībā.
Vai tiešām gribu pārtiku, kas ir noklāta ar pesticīdiem?
Jāpatur prātā, ka Latvijā arī ļoti intensīvi izmanto pesticīdus. Tādējādi jebkāda vietējā pārtika nenozīmē, ka tā ir labāka par ievesto no citām Eiropas Savienības valstīm.
Mums kā patērētājiem ir jāpadomā arī par sevi. Vai es tiešam gribu lietot pārtiku, kas ir noklāta ar pesticīdiem, par kuriem pierādīts, ka tie ir bīstami cilvēku veselībai? Te jādomā par to, kā mēs paši gribam sevi mīlēt.
Es, pērkot šokolādi, mēģinu izvēlēties tādu, kam ir vismaz kaut kāda veida sertifikāts vai pārbaudes sistēma. Izvēlos pirkt mazāk. Nevis dārgāk, bet tādu pārtiku, par kuru zinu, ka cilvēks ir saņēmis pienācīgu atalgojumu par savu darbu.”
Mēs varam ietekmēt bērnu nodarbinātību pasaulē!
Var teikt: ja mēs vairāk pirksim produktus, tostarp šokolādi, ar dažādiem starptautiski zināmiem sertifikātiem, būs lielāka varbūtība, ka pasaulē lauksaimniecībā nodarbinās mazāk bērnu un viņi varēs iegūt izglītību un dzīvot veselīgāk.
“Jo vairāk patērētāju izvēlēsies šāda veida pārtiku, jo vairāk tās būs. Patērētāji rada pieprasījumu. Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Te nav runa par augstu cenu. Tā ir atbilstoša cena. Kurš no mums gribētu, lai viņam nemaksā par viņa darbu?”
Pesticīdu negatīvā ietekme uz veselību
Jāapzinās: lētajā šokolādē, kam nav nekādu sertifikātu, var būt kakao pupiņas, kuru audzēšanā izmanto ļoti smagus pesticīdus, jo tādā veidā var ātrāk un vairāk izaudzēt.
“Ir jādomā arī par sevi. Apēdot vienu šokolādi, pesticīdi mums īsti nekaitē, bet, ja mēs ēdama tikai pārtiku, kurā ir kaut kādas pesticīdu paliekas, tās ķermenī pamazām uzkrājas. Jāsāk ar sevi un to, kā mēs paši gribam dzīvot.
Vai nopirkt lēto, nekvalitatīvo un pēc tam mocīties ar veselības problēmām? Vai tas tiešām ir tā vērts? Ja varam izmest miskastē 140 kilogramus pārtikas gadā, varbūt varam atļauties pirkt mazāk, bet kvalitatīvāku pārtiku?”
Iespaidīga iniciatīva
Viņa arī norādīja, ka februārī Eiropas Komisija iesniedza izskatīšanai Eiropas Savienības piegādes ķēžu jeb obligāto cilvēktiesību un vides uzticamības pārbaudes likuma uzņēmumiem uzmetumu (angliski - mHREDD).
Šis likums, kad tas stāsies spēkā, nozīmēs, ka tirdzniecības uzņēmumiem būs jāuzņemas atbildība par to, ka viņu pārtikas ķēdēs (visā procesā: no fermas līdz veikala plauktam) netiek pārkāptas cilvēktiesības un degradēta vide.
Problēma, ka pagaidām likumprojekts attiecas tikai uz 1% Eiropas Savienības lielo uzņēmumu (to apgrozījums ir virs 150 miljoniem eiro gadā un tie nodarbina vairāk nekā 500 strādnieku). Taču vairāk nekā 220 nevalstiskās organizācijas ir apņēmības pilnas cīnīties, lai likumprojekts iekļautu arī mazākus uzņēmumus.
Lielāka atbildība pārdevējiem
Kad šo likumprojektu pieņems, uzņēmumi būtu piespiesti uzņemties lielāku atbildību un maksāt par sekām. Piemēram, lielveikalu ķēdēm būs jānodrošina, ka to veikalos būs nopērkama tikai tāda šokolāde, kuru izejvielu audzēšanā un ražošanā viss ir kārtībā.
“Tas būs liels solis cilvēktiesību ievērošanas virzienā. Mēs varam dot ieteikumus, kā cilvēkiem rīkoties, bet diemžēl zinām, kā lietas notiek, ja nav likuma,” speciāliste rezumēja.
Eiropas Savienības finansētais projekts “Our food. Our future” norit 13 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Rakstā paustā informācija nekādā gadījumā nav uzskatāma par Eiropas Savienības viedokli.
