Slimnīcu biedrība: "Šobrīd sanāk, ka par savu atsaucību esam tikuši sodīti"
Lielākā daļa slimnīcu ir saņēmušas informāciju no Nacionālā veselības dienesta (NVD) par finansējumu 2022. otrajam pusgadam, kas paredz būtisku finansējuma samazināšanu tieši pirms apkures sezonas sākšanās. Latvijas slimnīcu biedrība (LSB) norāda, ka finansējums samazināts nepamatoti, un, aprēķinot pirmajā pusgadā aprūpēto pacientu skaitu, netika ņemts vērā tas, ka slimnīcas, atsaucoties Veselības ministrijas (VM) aicinājumam, pārorientēja savas gultas vietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.
“Mēs, slimnīcas, paļāvāmies uz Veselības ministrijas mutiskajiem solījumiem un aicinājumu pandēmijas laikā pārorientēt gultas vietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, bet šobrīd sanāk, ka par savu atsaucību esam tikuši sodīti. Pārrēķinātais finansējums ir ne tikai nepamatoti samazināts, bet arī rada draudus mums vispār nodrošināt slimnīcu ikdienas pakalpojumus un kvalitatīvu pacientu aprūpi, ņemot vērā apkures sezonas sākšanos un gaidāmo izmaksu kāpumu,” uzsver Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
LSB skaidro, ka ierasti finansējums slimnīcām otrajam pusgadam tiek aprēķināts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 555, kas ņem vērā pirmajā pusgadā ārstēto pacientu skaitu. Tomēr LSB norāda, ka šie noteikumi ir izstrādāti vēl pirms pandēmijas un tajos nav ņemts vērā tas, ka slimnīcām 2022. gada pirmajā pusgadā bija ierobežotas vai aizliegtas iespējas sniegt plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus. Neskatoties uz to, NVD, rēķinot finansējumu otrajam pusgadam, nav ņēmis vērā pandēmijas ierobežojumus, turklāt aprūpēto pacientu skaitā nav iekļauti Covid-19 pacienti.
“Veidojas paradokss: slimnīcām tiek pārmesta nespēja izpildīt solījumu par 80% pacientu ārstēšanu, lai gan VM mums bija uzlikusi par pienākumu aizvērt 35% no slimnīcu gultām Covid-19 ārstēšanai. Ticot VM mutiskajiem solījumiem, slimnīcas bija rēķinājušās ar finansējumu atbilstoši faktiski paveiktajam darba apjomam pirmajā pusgadā un sagaida no VM un NVD pēc iespējas ātrāku finansējuma otrreizēju un precīzu pārrēķinu, lai varam nodrošināt pacientiem ārstniecības pakalpojumus,” norāda Kalējs.
Slimnīcas jau iepriekš norādījušas, ka straujais un neparedzamais energoresursu kāpums var negatīvi atsaukties uz slimnīcu darbu un pacientu aprūpi. Lai arī savlaicīgi plānota ziemas sezona un slimnīcas darījušas visu iespējamo, lai tai sagatavotos, jaunais un negaidītais finansējuma samazinājums situāciju sarežģī vēl vairāk un dara kritisku.
