Viedoklis: Putins varētu pārstāt blefot un izmisumā ķerties klāt taktiskajiem kodolieročiem
Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija bruņotajos spēkos, šorīt paziņoja Krievijas vadītājs Vladimirs Putins. Kā tas vērtējams un kā tas var ietekmēt kara gaitu? To portāls Jauns.lv vaicāja Ģeopolitikas pētījuma centra direktoram un Rīgas Stradiņa universitātes asociētajam profesoram Mārim Andžānam. Viņš piekrita, ka mobilizācija var būt saistīta ar Putina izmisumu, taču jāatceras, ka Krievijas rīcībā ir arī taktiskie kodolieroči, ko tā reāli var sākt izmantot, lai iebiedētu Ukrainu un Rietumus.
Viņš sacīja: “Viens ir skaidrs: Krievijai ir grūtības Ukrainā, trūkst karavīru un nav izdevies brīvprātīgā kārtā pārliecināt pietiekami daudz cilvēku.
Bija ziņa, ka cietumnieki tiek vervēti, ka bijušie karavīri tiks mobilizēti. Tāpat bija pietiekami daudz ziņu par Krievijas mēģinājumiem, piemēram, Sīrijā vervēt karavīrus cīņai Ukrainā. Skaidrs, ka pūliņi brīvprātīgā veidā par naudu piesaistīt nav bijuši pietiekami lieli. Tas ir iemesls, kāpēc to dara.
Var pieaugt skepse par Krievijas darbībām
Cik var saprast, ir plānots šādi mobilizēt aptuveni 300 tūkstošus cilvēku. Tā, protams, nav pilna mobilizācija. Pilna mobilizācija būtu pakļaut visus cilvēkus, vīriešus noteiktā vecuma grupā, piemēram, no 18 līdz 55 gadiem vai līdzīgi.
Tas nav noticis, līdz ar to viņi iet vidusceļu. Ja būtu pilna mobilizācija, sabiedrība to ļoti negatīvi sāktu uztvert.” Bet vai tagad, kad notiks daļēja mobilizācija, Krievijas sabiedrība joprojām varētu turpināt atbalstīt Putinu? “Es domāju, ka turpināsies atbalsts tik un tā, bet noteikti parādīsies vairāk skepses par to, ko Krievija dara.
Tas ir karš nevis speciālā militārā operācija
Putins savā runā pozicionēja, ka tā ir savas tēvzemes aizstāvība. Tas faktiski visiem liek saprast, ka tas ir karš, nevis speciālā militārā operācija. Tas tiek pārnests kā Krievijas aizstāvēšana, nevis krievvalodīgo aizstāvēšana un cīņa ar nacistiem. Tas arī paliek, bet nu jau tas tiek pārnests jaunā līmenī, ka tā ir cīņa par Krieviju.”
Var palīdzēt nostabilizēt frontes līniju
Vai daļēja mobilizācija var būtiski mainīt kara gaitu? Vai tas var palīdzēt Krievijai uzvarēt karu un gūt lielākus panākumus? “Domāju, ka tas var palīdzēt nostabilizēt frontes līniju. Iespējams, tāpēc steigā tiek plānoti tā sauktie referendumi. Tas drīzāk varētu būt vērsts uz frontes līnijas stabilizāciju.
Ir grūti iedomāties, ka cilvēki (lai arī viņiem ir iepriekšējas iemaņas) pēkšņi tiks iemesti kaujas laukā. Tik ātri nevar izlabot kļūdas, kādas Krievija ir pieļāvusi. Šeit ir ļoti daudz jautājumu par militāro kultūru, pārlieku vertikālo organizāciju, nesadarbošanos savā starpā, loģistikas un apgādes problēmām.
Tāpat ir skaidrs, ka trūkst modernu ieroču. Līdz ar to tik vienkārši arī to [gūt panākumus un uzvaru karā] nevarēs.
Iespējams, Putins izmanto Staļina uzskatus par kvantitāti
Starp citu, [Josifam] Staļinam bija teiciens, ka kvantitāte pati par sevi ir kvalitāte. Varbūt Putins pieturas pie Staļina teiciena, ka daudz jau pats pat sevi ir labi.”
Bet mēs zinām, ka tas, kam ir lielākie bruņotie spēki, ne vienmēr nosaka kara rezultātu. “Karavīru skaits ne vienmēr izsaka pārākumu kaujas laukā.” Ir ļoti svarīgi, kā ir organizēti bruņotie spēki, kāda ir apgāde, kāda ir apmācība, kāds ir bruņojums.
“Līdz ar to izskatās, ka beigās sanācis tikai Frankenšteins, nevis spējīgi bruņotie spēki. Skaidrs, ka kaut kur kvantitāte noteikti palīdzēs, bet grūti iedomāties, ka tas būs vienots mehānisms vai organisms, kas tagad spēs strauji mainīt situāciju.”
Var nopietni ķerties pie taktiskajiem kodolieročiem
Dzirdēts, ka šī mobilizācija skaidrota ar Putina izmisumu. Arī Andžāns piekrita, ka tā var būt. “Acīmredzot tas ir tāds neliels izmisums. Protams, tas jau nav viss, kas ir Krievijas rīcībā.
Krievija kādā brīdī var pavisam nopietni ķerties pie taktiskajiem kodolieročiem. Tie nebūtu stratēģiskie un nenozīmētu pasaules galu. Bet taktiskie kodolieroči varētu tikt pielietoti, lai iebiedētu Ukrainu un Rietumus, ka ir pārkāpta sarkanā līnija.”
Tas var nebūt blefs
Pagaidām Putins uz to vēl nav gājis, bet “šis ved tajā virzienā”. Krievija var lietot kodolieročus, arī atbildot uz konvencionālu uzbrukumu. Ja valsts saskata draudus, tā var pielietot kodolieročus. “Domāju, ka tas kādā brīdī var vairs nebūt blefs, bet pavisam nopietna iespēja.”
Tas, ka Krievija gatavojas pasludināt daļu Ukrainas teritorijas par Krieviju, pārnes konfliktu jaunā līmenī.
Lielāks satraukums par tā saucamajiem referendumiem
Profesors atzina, ka tagad jāvēro notikumu turpmākā virzība. “Jāseko līdzi. Pēkšņi nekas nemainīsies. Jāseko līdzi, kāda būs reakcija Krievijas sabiedrībā. Cik daudz cilvēku viņiem patiesībā izdosies iesaukt.” Daļa no iesaukt plānotajiem cilvēkiem jau patlaban darbojas militārā jomā.
Tāpat jāseko līdzi, kas tālāk notiks ar tā saucamajiem referendumiem. “Tas pat satrauc vairāk, nevis daļējā mobilizācija.” Kāpēc? “Mobilizācija ir instruments, lai kaut ko panāktu, salīdzinoši tehnisks. Bet, ja Krievija pēc nedēļas pasludinās, ka Dienvidukraina un Austrumukraina vairs nav Ukraina, bet Krievija, tas nozīmēs, ka Ukraina cīnās pret Krieviju tiešā veidā.
Respektīvi, līdz šim Ukraina ir kļuvusi arvien drosmīgāka, ir bijuši uzbrukumi par mērķiem Krimā, tāpat arī Belgorodā, netālu no Harkivas. Ukraina ir bijusi salīdzinoši uzmanīga. ASV tālas darbības raķešu sistēmas ir piegādātas ar nosacījumu, ka tās netiek pielietotas pa mērķiem Krievijā.
Mēģinājums iebiedēt un apturēt Rietumus un Ukrainu
Tas dilemmu arī Rietumiem paceļ augstāk. Protams, neviens Rietumos neatzīs, ka daļa Ukrainas ir Krievija, bet Krievija sūtīs signālu. Tas ir daļēji mērķēts uz Rietumiem, ne tikai uz Ukrainu. Krievija negatavojas piekāpties, Krievija ceļ likmes. Iespējams, tā ir eskalācija, lai deeskalētu.
Krievija ceļ augstāk un augstāk likmes. Dabasgāzes piegāžu pārtraukumi, lielas galvassāpes rietumvalstīm, iedzīvotājiem. Tagad tā vēl iet tālāk šādi. Tas ir mēģinājums iebiedēt un apturēt Rietumus no tālāka atbalsta Ukrainai,” Andžāns teica.
Putins: Krievijā notiks daļēja mobilizācija
Portāls Jauns.lv jau vēstīja: Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija bruņotajos spēkos, trešdien paziņoja Putins. "Lai aizstāvētu mūsu dzimteni un [teritoriālo] nedalāmību, uzskatu par nepieciešamu atbalstīt Aizsardzības ministrijas un ģenerālštāba priekšlikumu veikt daļēju mobilizāciju," televīzijas uzrunā sacīja Putins.
Viņš piebilda, ka jau parakstījis atbilstošu dekrētu.
Pēc Putina teiktā, tiks mobilizēti tikai tie pilsoņi, kuri ir bruņoto spēku rezervē, un pirmām kārtām tie, kuri dienējuši bruņotajos spēkos, kuriem ir konkrētas militārās specialitātes un atbilstoša pieredze.
Iesauktie pirms nosūtīšanas uz vienību izies papildu militāro sagatavošanu, sacīja Putins.
Viņš norādīja, ka mobilizētajiem būs tāds pats statuss kā militārpersonām, kuras dienestā atrodas saskaņā ar līgumu.
Uz mobilizācijas atlikšanu varēs pretendēt militāri rūpnieciskā kompleksa organizācijās strādājošie, paredz dekrēts.
