Okupantu pieminekļi būs jānojauc arī Daugavpilij - Satversmes tiesa atteikusi ierosināt lietu
Daugavpils, kurā saimnieko saskaņietis Andrejs Elksniņš, ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurai PSRS pieminekļu nojaukšana sagādā tik pamatīgas grūtības.
Otrdienas LTV raidījumā “Šodienas jautājums” Elksniņš visnotaļ karstā diskusijā ar VARAM ministru Artūru Tomu Plešu (AP) strīdējās par finanšu u.c. jautājumiem, taču apsolīja, ka ministrijas prasītais grafiks ir nosūtīts.
Gāžas okupeklis Pārdaugavā
Šodien pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 ...
Laika novilcināšanas paraugstunda
Elksniņš raidījumā nesteidzīgi paziņoja, ka vēstule, kurā atbildēts uz ministra jautājumiem, kā arī izklāstīts grafiks Daugavpilī divu nojaucamo pieminekļu demontāžai, todien ir iesniegta.
VARAM ministrs gan piebilda, ka līdz pat raidījuma sākumam ministrijā šāds dokuments nav saņemts.
Trešdienas rītā Jauns.lv ministrija apstiprināja, ka Daugavpils domes sūtījums beidzot ir nonācis ministrijā.
Pleša padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem Miks Strazdiņš gan telefonsarunā pauda, ka sīkāks komentārs par VARAM pieprasīto grafiku okupācijas pieminekļu nojaukšanai sekos vēlāk.
Pie okupekļa tā demontāžas laikā pulcējas cilvēki; daži aizturēti
Arī otrdienas vakarā pie demontējamā padomju armijai veltītā pieminekļa Pārdaugavā pulcējās vairāki desmiti cilvēku, daļa no kuriem iebilda pret monumenta ...
Nu kļuvis zināms arī Satversmes tiesas (ST) lēmums attiecībā uz Daugavpils domes pieteikumu, ar kuru tā apstrīdējusi pienākumu demontēt totalitāros režīmus slavinošus objektus.
Neskatoties uz virkni pārmetumu par Saeimā pieņemto likumu, kas paredz konkrētu pieminekļu nojaukšanu, kurus dome izklāstījusi, ST ir atteikusies ierosināt lietu.
Elksniņa dome spēlē “juridisku pingpongu”
Diskusijā LTV raidījumā Elksniņš gari un plaši izpaudās atbildēs uz viņam uzdotajiem jautājumiem, atkārtoti izvairoties sniegt skaidras atbildes.
No paša Elksniņa pateiktā arī netop skaidrs, kāds tieši saturs ir Daugavpils domes iesniegtajam dokumentam.
Elksniņš ēterā vien piebilda, ka “atbilstoši grafikam” tiks izsludinātas iepirkuma procedūras, lai noskaidrotu izmaksas.
Pēcāk tad būšot nepieciešama domes sēde, kurā deputāti lems par finansējuma nodrošināšanu.
Uz jautājumu, vai ir apzināts, no kurienes Daugavpils pašvaldība varētu ņemt finansējumu, Elksniņš arīdzan tieši neatbildēja, atkal norādot uz to, ka par Saeimā pieņemto likumu, kurš paredz pašvaldībām segt 50% demontāžas izmaksu, ir iesniegts jau minētais pieteikums ST.
Daugavpils mērs arī atkārtoti uzsvēra, ka pašvaldība šobrīd rīkojas likumā noteiktajā kārtībā un izklāstīja vēl virkni uzdevumu, kas sākotnēji jāpaveic, lai varētu konkrēti runāt par nojaukšanu.
Elksniņam tika norādīts, ka termiņš likuma saistību izpildei ir 15. novembris, Plešs Daugavpils pašvaldības un tās līdera līdzšinējās aktivitātes un izpausmes nodēvēja par “juridisku pingpongu”.
VARAM ministrs arī norādīja, ka citas pašvaldības nesatapās ar grūtībām, kuras bez mitas ieskicē Elksniņš – tika iesniegti grafiki, rasts finansējums un sākti, kā arī pabeigti darbi.
Ministrija vērtēšot Daugavpils sagatavotā dokumenta saturu un attiecīgi arī domes priekšsēdētāja Elksniņa darbu, jautāts par kopš vasaras pieminēto potenciālo Daugavpils domes atlaišanu, atbildēja Plešs.
“[...] jautājums: kāpēc Daugavpils valstspilsēta – vienīgā pašvaldība Latvijā – vilcinājās ar šo procesu?” piebilda ministrs.
Daugavpilī noliek ziedus pie mūžīgās uguns Dubrovnika parkā
Atbildē Elksniņš pauda: “Paldies. Man mamma vienmēr bērnībā ir mācījusi, ka man nav jābūt absolūti kā pārējiem skolniekiem. Un šobrīd tas, kas notiek Daugavpils pašvaldībā, ir darbības – arī līdz šim – kuras ir veiktas saistībā ar likuma prasību izpildi.”
Jautāts, vai Daugavpils būtu gājusi uz ST arī tad, ja pieminekļu demontāža būtu 100% finansēta, Elksniņš atkārtoti nesniedza skaidru atbildi.
Daugavpilī svin gan 9. maiju, gan Baltkrievijas režīma svētkus
Partijas “Saskaņa”, tās biedru un arī Daugavpils mēra Andreja Elksniņa nostāja Otrā pasaules kara jautājumos, PSRS atstātā mantojuma un konkrēti arī padomju pieminekļu jautājumos gan daudziem liek šaubīties par to, kādi ir patiesie iemesli situācijai, kurā Daugavpils – pašvaldība ar budžetu ap 100 miljoniem eiro – ir vienīgā valstī, kura nespēj savlaicīgi risināt okupācijas pieminekļu nojaukšanas jautājumu.
Elksniņš līdz pat raidījuma beigām konfrontējošā, priekšvēlēšanu periodam raksturīgā manierē, turpināja, cik vien iespējams, izvairīties no skaidras atbildes par to, kāds liktenis līdz 15. novembrim sagaidīs divus nojaucamos pieminekļus Daugavpilī.
Pilsētas mēra komunikācija un attieksme pret šiem un citiem jautājumiem, kurus īpaši aktualizējis Krievijas 24. februārī veiktais iebrukums Ukrainā, jau iepriekš izpelnījusies mediju un sabiedrības uzmanību.
Vēl martā Elksniņš neskaidri atbildēja uz jautājumu, kādēļ pie Daugavpils domes ēkas nav izkārts Ukrainas karogs.
Mērs pauda, ka tur ir izkārti Latvijas, pilsētas un Eiropas Savienības (ES) karogi. Mastu pietiekot, taču par lielāku atbalstu tiek uzskatīta “pašvaldības sniegtā palīdzība bēgļiem”.
Karogu Daugavpilī, pilsētas karoga vietā, izkāra Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks, taču pret šādu solu vērsās virkne vietējo iedzīvotāju, pārmetot “necieņu pret pilsētas simboliku”. To direktoram pārmeta arī Elksniņš.
Vēl jūlijā Elksniņš izpelnījās pārmetumus par viesošanos Baltkrievijas ģenerālkonsulāta rīkotajās Baltkrievijas neatkarības dienas svinībās, Daugavpils viesnīcā “Latgola”.
Attieksme pret pārmetumiem par dalību diktatora Aleksandra Lukašenko režīma rīkotajos pasākumos no Elksniņa puses bija līdzīgi bravūrīga.
