Levits: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā esam kļuvuši patriotiskāki un labāk apzināmies mūsu brīvības cenu

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas kara zīmē aizvadītie seši mēneši ir pilnībā pārmainījuši visu pasauli, it sevišķi Eiropu. Krievijai nav izdevies sašķelt Rietumu sabiedrību, gluži pretēji - gan NATO, gan Eiropa ir kļuvusi vienotāka, turklāt NATO pat tikusi pie divām jaunām dalībvalstīm.

Mīts par Krievijas armijas visvarenību ir sabrucis, turklāt Ukraina ir parādījusi, ka labāka kara taktika var nest vairāk panākumu par tehnisko pārspēku.

Prezidents atzina, ka sabiedrībā no kara Ukrainā ir iestājusies rutīna, bet tas nenozīmē, ka ir samazinājies militārais atbalsts, ko sniedzam Ukrainai, kā arī šie notikumi aizvien nav pazuduši no laikrakstu pirmajām lapām.

Levits sacīja, ka Rietumu uzdevums tagad ir negurstoši turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai, kā arī palielināt ekonomisko un politisko spiedienu pret Krieviju, nekādā gadījumā neatkāpjoties no sankcijām, par spīti savai atkarībai no Krievijas resursiem.

Komentējot Ukrainā notiekošā kara ietekmi tieši uz Latviju, prezidents atzina, ka šie notikumi ir pielikuši punktu vairākiem ilgi risinātiem jautājumiem, piemēram, esam vienojušies par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, aktualizējuši valsts valodas lomu darba vidē, kā arī atmetuši iecietību pret okupantu pieminekļiem mūsu valstī.

Vaicāts, kā vērtē lielo slepenību un aizklātību, kādā tiek nojaukts Uzvaras parkā esošais piemineklis, Valsts prezidents sacīja, ka, nojaucot šo pieminekli, vajag rīkoties pārliecināti un droši, bet nevajag arī provocēt.

Kā ziņots, 24. augustā aprit seši mēneši, kopš Krievijas armija atklāti iebruka Ukrainā.