Suņi, kaķi, govis un čūskas - kādi dzīvnieki visbiežāk cilvēkiem nodara pāri

Visvairāk atlīdzību ik gadu piesaka suņa sakosti klienti. Otro vietu ieņem kaķi, kas saimniekus saskrāpē vai pinas pa kājām, izraisot kritienu un dažādus sasitumus un pat lūzumus, trešajā vietā ir govis.

Visbiežāk sakož savējais

Visvairāk atlīdzību pieteikumu "Balta" saņem no suņu īpašniekiem, kurus pašus vai ģimenes locekļus sakoduši mājas mīluļi. Lielākoties ne ļaunprātīgi, bet gan pārpratuma rezultātā: vai nu suns ir iztraucēts ēdot, – un te visbiežāk grēko bērni, izvēloties nepiemērotu brīdi četrkājainā drauga samīļošanai, – vai arī rotaļa beigusies neveiksmīgi, un reizēm sakosti saimnieki, kas mēģina izšķirt sava suņa strīdu ar svešu suni.

“Jāapzinās, ka suns ir un paliek dzīvnieks, lai cik gudrs arī būtu un lai cik pārliecināts justos saimnieks par to, ka savu lolojumu labi pazīst. Jebkurš dzīvnieks ir neprognozējams,” atgādina Baltas personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Ar ragu pa pieri

Liellopu izraisīti nelaimes gadījumi notiek krietni retāk, toties parasti beidzas ar pamatīgām traumām, jo zirgs vai govs ir ļoti smagi dzīvnieki. Baltas praksē ir gadījumi, kad govs kūtī paslīd un uzkrīt saimniekam uz kājas, salaužot pēdas kaulu, vai ar ragu trāpa pa pieri, kas cilvēkam beidzas ar lielu plēstu brūci un smadzeņu satricinājumu.

Šādos gadījumos nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību apmērs ir krietni lielāks par standarta atlīdzību, jo parasti izmaksātā kompensācija par pašu traumas faktu sasniedz pat vairākus simtus eiro, turklāt tiek kompensēti ārstēšanās izdevumi un izdevumi par dienām, kad jāārstējas slimnīcā.

Katru gadu daži čūsku upuri

Karstā laikā sevišķi jāuzmanās no čūskām, kas labprāt izlien no paslēptuves pasildīties saulītē – katru vasaru "Balta" saņem vismaz četrus vai piecus pieteikumus pēc čūsku kodumiem, un izmaksātās atlīdzības sasniedz gana lielas summas.  

Pēc odzes koduma var parādīties ļoti smaga alerģiska reakcija, kas var novest pat pie letāla iznākuma, ja laikus nesaņem palīdzību. Nepatīkams, kaut arī ne tik bīstams, var būt arī zalkša kodums. Zalktis nav indīgs, taču tā kodums tik un tā var beigties ar tūsku un nepieciešamību meklēt ārsta palīdzību. Turklāt nemaz nav jābrien mežā – lielākoties šādi negadījumi notiek piemājas teritorijā, kur ieklīdusi čūska. Protams, jāpiesargājas arī sēņotājiem, sevišķi sniedzoties pēc bekām zaru vai lapu kaudzes tuvumā.

Jāuzmanās arī peldoties, jo Balta ik pa laikam saņem arī atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kas notikuši, peldētājam nespējot sadalīt ūdens klaju ar čūsku.

“Ja iekodusi čūska, svarīgi ir neapjukt un uzreiz izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113. Neatliekamā palīdzība noteikti ir jāizsauc, jo ne vienmēr cilvēks var būt drošs, ka viņam nav iekodusi odze, un cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas ātrāk,” atgādina Baltas personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Briesmas pudelē

Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, atpūšoties dabā vai pat tikai pusdienojot dārzā, ir kukaiņi. Sevišķi uzmanīgiem jābūt piknikotājiem, kuri dzērienus malko no pudeles. Cukuroti dzērieni pievilina lapsenes, bet pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt, un iedzert šādu malku ir bīstami: Dzēliens mutē vai rīklē liks aizpampt dzīvībai bīstamā veidā kaklam, bet dažkārt var beigties ar bīstamāko alerģisko reakciju – anafilaktisko šoku.

Diemžēl pērn šāds gadījums ar traģisku iznākumu bijis arī Baltas pieredzē, tāpēc apdrošināšanas eksperte iesaka, kad vien iespējams, dzērienu baudīt no glāzes, nevis pudeles vai skārdenes, kur kukainis nav redzams, kā arī dzeršanai izmantot salmiņu.

Lielākais pieteikumu skaits saistīts ar ērču kodumu izraisītām saslimšanām – gadā vairāk par simtu. Ērces vasarā ir ļoti aktīvas, un to kodums var beigties ar encefalītu vai Laimas slimību, kas nozīmē ilgstošu un visai dārgu ārstēšanos.

Tāpēc pa brikšņiem un kupliem zāles puduriem ieteicams brist apģērbā, kas neļauj ērcēm daudz vaļas – garās biksēs, kreklā ar garām piedurknēm, apģērbā no slīdīga auduma, pa kuru ērcei grūti rāpties, un baltās drēbēs, lai sīko posmkāji laikus pamanītu. Pret ērču encefalītu pasargās savlaicīga vakcīna, bet pret Laimas slimību vakcīnas nav.

Ko darīt, ja iekodusi čūska

* Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113.

* Nomieriniet un noguldiet cietušo, lai viņš pēc iespējas mazāk kustinātu sakosto ķermeņa daļu. Tas kavēs strauju indes izplatīšanos.

* Cietušajam jāuzņem pēc iespējas vairāk šķidruma.

* Sakostā ķermeņa daļa jāpaceļ augstāk par pārējo ķermeni.

* Uz koduma vietas jāuzliek kaut kas auksts.

* Nekādā gadījumā nav ieteicams uz koduma vietas likt žņaugu vai pārsējus, nedrīkst indi mēģināt izsūkt ar muti un dod kādus medikamentus, jo tas var pasliktināt cietušā stāvokli.

Lai sevi pasargātu no čūskas:

* jāpievērš uzmanība, vai tuvumā nav dzirdama šņākšana, jo odzes par savu klātbūtni brīdina šņācot;

* pastaigājoties pa pļavu vai mežu, jāizvēlas piemēroti apavi; ar basām kājām staigāt nav ieteicams;

* sēņojot, ogojot vai vienkārši pastaigājoties, jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, jo čūskām nepatīk vibrācija.

Foto: Shutterstock

Foto: Shutterstock

Govs nav nekāds mīļdzīvnieks, tāpēc laukos iebraukušiem pilsētniekiem labāk ar savu draudzību neuzbāzties.