Ģenerālprokurors: KNAB ir bijušas manas lielākās galvassāpes

"To es varu nopamatot, ka šo gadu laikā KNAB ir bijušas manas lielākās galvassāpes," TV3 raidījumam "Nekā personīga" teica Kalnmeiers, "nav mans mērķis diskreditēt KNAB, bet tā nedrīkst strādāt, kā viņi strādā. Nedrīkst tā darīt. Ja mēs ar noziedzniekiem sākam cīnīties ar noziedzīgām metodēm un paņēmieniem, tad mēs ne ar ko neesam labāki par tiem pašiem noziedzniekiem."

Nākamceturtdien Saeimā plānots balsojums par Kalnmeiera apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā uz otru termiņu. Augstā amatpersona ir pārliecināta, ka KNAB mērķtiecīgi vācis ziņas par viņu. Informācija par Kalnmeiera atpūtu medībās kopā ar prominentiem politbiznesa darboņiem korupcijas apkarotāju rīcībā bijusi jau pirms četriem gadiem, taču publicēta tikai tagad, īsi pirms viņa pārvēlēšanas.

Kalnmeiers darbu sāka, kad KNAB sāka oligarhu lietu. "Tajā brīdī tā izskatījās perspektīva un arī pēc kratīšanām šeit šajā kabinetā sēdēja Juta Strīķe un teica, tuvu tekstam, "pierādījumi ir izņemti kastēm, tie tagad jāšķiro, jāizpēta, bet pierādījumi ir vairāk nekā nepieciešams. Pašreiz mēs redzam, ka lieta aizgājusi ilgtermiņā, un kāds būs rezultāts, es neņemos prognozēt. Katrā ziņā es jau esmu izteicies skeptiski, tas pamatots ar to, ka šo lietu jau skatījuši četri uzraugošie prokurori."

Pēc četru gadu izmeklēšanas oligarhu lieta no KNAB pagaidām nav izkustējusies. Iespējams, korupcijas apkarotāji pārrēķinājās, ka savāktais pierādījumu klāsts ir kvalitatīvāks apsūdzību celšanai, lēsis Kalnmeiers. "Kriminālprocesā jānoskaidro, ja tiešām tur nekā nav - jāliek punkts. Bezgalīgi nevar izmeklēt šādu lietu. It sevišķi, ja tas rada apgrūtinājumus atsevišķiem cilvēkiem - es negribu nevienu uzvārdu saukt, bet man ir informācija, ka pašreizējā izmeklēšana rada problēmas uzņēmējdarbībā, tā ka beigās, vai mums nesanāks par šo lietu tiesāties Eiropas cilvēktiesību tiesā un valstij maksāt kompensācijas."

Kalnmeiers KNAB ironiski dēvējis par "superiestādi", kas jūtas pārāka par citām izmeklēšanas iestādēm, taču kuras darbs nebūt nav perfekts. Viņš uzteicis KNAB par lieliem un veiksmīgi atklātiem noziegumiem, piemēram, "Latvenergo" lieta , korupcija Daugavpils siltumtīklos un Rīgas domes dzīvokļu pārvaldē, taču vienlaikus velta kritiku KNAB izmantotajām darba metodēm, kas bieži nonākot konfliktā ar likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta nereti esot veiktas dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.

Likums ģenerālprokuroram ļauj iniciēt KNAB priekšnieka izvērtēšanu, kas līdzšinējiem biroja vadītājiem beidzies ar atlaišanu, bet kopš Jaroslava Streļčenoka konflikta sākuma ar Jutu Strīķi Kalnmeiers vairījies nostāties kāda pusē un sacījis, ka neredz pamatu vērtēt Streļčenoku. Viņš lēsis, ka Streļčenoks nostrādās līdz sava termiņa beigām. "Domāju, ka jā. Tas ir mans personiskais viedoklis. Jo premjere ir publiski paudusi, ka pēc viņas rīcībā esošajām ziņām, Saeimā nepietiek balsis, lai [Streļčenoku] atceltu un es personiski uz šodienu neredzu nevienu tādu legālu iemeslu, lai veidotu tā saucamo atlaišanas komisiju, ko vada ģenerālprokurors. Kas attiecas uz to komisiju, kas viņu vērtē kā ierēdni, es negribu izteikt savu viedokli, jo to var traktēt kā komisijas iespaidošanu."

Kalnmeiers apgalvojis, ka vēl pirms "medību publikācijas" izjutis spiedienu un pagājušajā gadā īstenota provokācija, kuras mērķis esot bijis viņu diskreditēt. "Es iepriekš griezos SAB par šādu gadījumu, kad notika zināmas provokatīvas darbības pret kādu manu radinieku. Tas varētu būt 2014.gads, to ir viegli noprecizēt. Tad es informēju, ka notiek acīmredzamas provokatīvas darbības, ar mērķi diskreditēt mani. Tur arī attiecīgi ir reaģējuši, baudījuši, skatījušies. Informācija viņiem [SAB] ir, tālākais ir viņu rīcībā. Bet, ņemot vērā, ka tur ir arī mana personiska interese, es tur netraucēju, nejaucos, neprasu neko."