Runājot par Zolitūdes traģēdiju, kardināls Pujats nonāk arī līdz praida jautājumam

"Zolitūdes traģēdijā bez šaubām lielākā traģēdija ir zaudētie cilvēki. Viņu tuviniekiem lielāko mierinājumu var dot ticība Dievam, un dvēseles nemirstība. Aizsaules dzīvē ticīgie atkal satiks savus tuviniekus," teica kardināls.

"Šai nelaimei nav tikai tehniski cēloņi. Dziļākie traģēdijas cēloņi ir meklējami cilvēku morālajā dzīvē. Kas ir viņu Dievs? Nauda vai kas cits," retoriski vaicāja Pujats, piebilstot "pasaule, kā mēs redzam, arvien vairāk zaudē savu ideālu - Dievu. Ja jaunieši jautā - kāds mums labums no ticības, tad viņiem jāskaidro, ka ticība garantē viņiem vismaz normālu un pat laimīgu dzīvi".

Romas katoļu baznīcas kardināls arī kritizēja Eiropas Savienību (ES) par nonākšanu vērtību krustcelēs.

"Skarbi teikts, bet pat Hitlera un Staļina režīmi neiedrošinājās pederastiju pacelt valsts politikas līmenī. Diemžēl ES šis nesmukums ir kļuvis aktuāls. Mūsu Satversme pieļauj tikai normālu ģimeni. ES uzsākts iekšējais karagājiens pret kristīgo ticību," pārdomās dalījās Pujats.

Komisijas vadītājs Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai") pārtrauca kardinālu, norādot, ka komisijā notiek diskusija par Zolitūdes traģēdiju. Deputāts Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) vēlāk aicināja visus ieklausīties Pujata teiktajā.

Savukārt deputāts Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) pēc atvainošanās par laicīgu neierašanos uz komisijas sēdi uzdeva jautājumu kardinālam Pujatam: "Vai geji nokļūst ellē?"

Kardināls Pujats uz Kaimiņa jautājumu atbildēja, ka viņš nevienu netiesājot, bet rīcības normas visiem ir zināmas.

Balodis pēc komisijas sēdes sarunā ar argumentēja nepieciešamību uz to aicināt garīdzniekus. Viņš pauda viedokli, ka to aicināšana bija pamatota.

"Deputāti ir suverēni savā darbībā, un katrs var izpausties, kā viņš vēlas. Protams, ir jārēķinās, ka publiskajām sēdēm, kam tiek nodrošināta video translācija, ir savas blaknes," viņš teica.

"Cerēju, ka ieradīsies katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs. Baznīcas pārstāvis, manuprāt, bija nepieciešams, lai baznīca varētu paust savu viedokli par sociālo darbu, kas veicams pēc krīzes situācijas attiecībā uz cietušajiem, kas ir ļoti lielā depresijā un šokā. Tur vajag strādāt gan psihiatriem, gan mācītājiem," norādīja Balodis.

"Tas, kādu viedokli viņi pauž attiecībā uz šādām situācijām, tas ir viņu [baznīcas] ziņā. Tas, manuprāt, liecina par baznīcas attieksmi pret šiem jautājumiem. Es negribētu kritizēt Pujatu, jo viņam ir tiesības uz saviem viedokļiem. Viņa paustais vēstījums varbūt nebija atbilstošs komisijas darba kārtībai, un, manuprāt, baznīca palaida garām labu iespēju parunāt par fundamentālām lietām. Varam vienīgi respektēt un cienīt uzaicināto viedokli. Jāatzīst, ka mēs Latvijā esam demokrātiska sabiedrība un spējam uzklausīt dažādu viedokļus, kā arī tos paust," viņš sacīja.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā pirmdien diskutēja par nevalstisko organizāciju iesaisti ārkārtas situācijās sociālā atbalsta organizēšanā. Uz komisijas sēdi bija uzaicināti arī dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija darbu plāno pabeigt septembrī.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldības darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām traģēdijas seku novēršanā.

Rīgā, Zolitūdē, veikalā "Maxima" 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.