EM rosina no augusta apturēt Latvijas un Krievijas vienošanos par ekonomisko sadarbību
Ekonomikas ministrija (EM) rosina no augusta apturēt 2006. gadā noslēgto Latvijas un Krievijas valdību vienošanos par ekonomisko sadarbību, liecina EM saskaņošanai iesniegtais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts.
Noteikumos paredzēts veikt grozījumus, paredzot no 2022. gada 1. augusta apturēt vienošanās darbību līdz Ministru kabineta lēmumam par tās turpmāko darbību. Datums izvēlēts, ievērojot noteikumu projekta sagatavošanas un apstiprināšanas procedūras termiņu.
2006. gada 13. oktobrī Maskavā tika parakstīta vienošanās, kas stājās spēkā 2006. gada 16. novembrī.
Vienošanās paredz Latvijas un Krievijas divpusējo ekonomisko attiecību intensifikāciju dažādos ekonomikas sektoros, tostarp investīciju, inovāciju, kā arī enerģētikas, transporta un pierobežas infrastruktūras, sertifikācijas, standartizācijas un metroloģijas, tūrisma un citās jomās, apmaiņu ar speciālistiem, tehnisko personālu un viņu apmācību, dalību izstādēs un citos ekonomiska rakstura pasākumos. Vienošanās ietvaros ir paredzēts arī attīstīt mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību, kā arī sadarbību starp tirdzniecības un rūpniecības kamerām un citām organizācijām.
Vienošanās arī paredz, ka uz atsevišķi noslēgtas vienošanās pamata tiek izveidota Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisija, kurā izskata jautājumus, kas saistīti ar divpusējo ekonomisko sadarbību, problēmām, to novēršanai nepieciešamajiem pasākumiem.
EM norāda 2022. gada 24. februārī Krievija sāka militāru iebrukumu Ukrainā. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas puse neredz iespēju strādāt ar Krieviju šīs vienošanās ietvaros.
Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs. Agresijas aizliegums ir "erga omnes" pienākums, kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma, norāda EM.
Ministrija atzīmē, ka tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krieviju, ņemot vērā Krievijas veikto pārkāpumu raksturu. Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu.
Tādējādi starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krieviju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.
Ar noteikumu projektu plānots apturēt vienošanās darbību, kuras izpilde ir neiespējama saistībā ar Krievijas īstenoto militāro agresiju Ukrainā.
Paredzēts, ka Ārlietu ministrija sagatavos un iesniegs paziņojumu Krievijas pusei par vienošanās darbības apturēšanu.
