2356 eiro rēķins par vienu dienu slimnīcā: kā tas iespējams!?

Pēc pacientes vārdiem, 30. decembrī viņai darbavietā kļuvis slikti, uznācis ģībonis, un viņas kolēģi nekavējoties izsaukuši neatliekamo palīdzību. Pēc nogādāšanas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) viņai visas dienas garumā veikti vairāki izmeklējumi, bet vakarā ārste pateikusi, ka nekādas papildu ārstēšanas vairs nebūs, tikai veselības stāvokļa novērošana, tāpēc paciente izlēmusi doties mājās.

Rūpīgi jāizlasa dokumenti

Ikvienam, iestājoties slimnīcā, ar ārstniecības iestādi ir jāparaksta līgums, kurā sīki aprakstīti pacienta un slimnīcas pienākumi un tiesības. Tiesa gan, paciente, visticamāk, šo parakstīto līgumu nav kārtīgi izlasījusi un arī medicīniskais personāls nekādus papildu skaidrojumus nav sniedzis.

Šajā līgumā ir arī punkts, ka gadījumā, ja pacients uz savu risku slimnīcu pamet tajā pašā dienā, tad saņemtie pakalpojumi ir jāapmaksā pilnā apjomā. Šādā situācijā visas vienas dienas laikā veiktās izmeklēšanas automātiski kļuva par stacionāro maksas pakalpojumu, jo tādā gadījumā arī Nacionālais veselības dienests šos pakalpojumus slimnīcai neatmaksā.

Paciente apgalvo, ka neviens viņai šo situāciju nav izskaidrojis un nav informējis par iespējamo atmaksājamo summu. Rezultātā pēc nedēļas saņemtais rēķins ir pamatīgi šokējis, ar slimnīcu vienīgi izdevies vienoties par tā apmaksu, sadalot summu pa daļām.

Kā to skaidro slimnīca

Konkrētajā gadījumā PSKUS veica pārbaudi, un tās rezultāti diemžēl  nebija pacientei labvēlīgi. Konstatēts, ka paciente 30. decembrī vienas dienas laikā saņēma veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcas 32. neatliekamās kardioloģijas nodaļā, kur viņai saskaņā ar iestāšanās diagnozi neatliekami veikta akūta koronogrāfija, elektrokardiogrammas, ehokardigrāfijas izmeklējumi un asins analīzes.

“Tās pašas dienas vakarā paciente pēc pašas vēlēšanās izrakstīta no nodaļas, ar rekomendācijām turpināt ārstēšanos ģimenes ārsta un kardiologa uzraudzībā, un rezultātā viņai attiecīgais rēķins arī ir izrakstīts,” norāda slimnīca.

PSKUS informē, ka pirms ārstniecības uzsākšanas pacienti vienmēr tiek iepazīstināti ar ārstēšanās mērķi, paredzamo ārstēšanās norisi, iespējamiem riskiem, komplikācijām, kā arī viņiem tiek sniegtas atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem.

Pacientes paraksts uz veidlapas Informētā piekrišana ārstniecībai juridiski apstiprina, ka viņa ir saņēmusi un izpratusi visu informāciju saistībā ar paredzēto ārstēšanos, veicamajiem izmeklējumiem, komplikācijām, ārstniecības riskiem un iespējamiem rezultātiem.

Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību slimnīcās reglamentē Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi nr. 555 Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība, Veselības aprūpes finansēšanas likums, Medicīnisko maksas pakalpojumu cenrādis un iekšējie normatīvie akti.

PSKUS iekšējā kārtība nosaka, ka, iestājoties ārstniecības iestādē, pacients paraksta līgumu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas nosaka abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Līguma pielikumā arī pievienoti iekšējās kārtības noteikumi pacientiem.

Pārbaudot medicīnisko dokumentāciju, slimnīca secinājusi, ka paciente, iestājoties slimnīcā, ir saņēmusi, kā arī iepazinusies ar līgumu un iekšējās kārtības noteikumiem, ko apliecina viņas paraksts.

Visu izšķir paraksts

Minētā līguma noteikumu 2.2.2. punkts paredz, ka pacients maksā atbilstoši slimnīcas apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim gadījumā, ja pretēji ārstniecības personas norādījumiem stacionāru atstāj pirmajā dienā, ko pacients arī apliecina ar savu parakstu. Jāatzīmē, ka šis dokuments nav ne garš, ne sarežģīts, tāpēc iepazīšanās ar tā saturu nevarētu radīt problēmas.  

Konkrētajā gadījumā paciente, atsakoties no tālākas atrašanās stacionārā, pašrocīgi ir parakstījusi pacienta atteikumu no ārstniecības, un Ministru kabineta noteikumu nr. 555 204. punkts paredz:

“Ja persona pretēji ārstniecības personas norādījumiem stacionāro ārstniecības iestādi atstāj pirmajā dienā, ārstniecības iestāde ir tiesīga pieprasīt personai samaksu par pirmajā dienā sniegtajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem un pacients maksā atbilstoši slimnīcas apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim. Pacientu tiesību likuma 15. panta piektā daļa nosaka, ka pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.”

PSKUS informē, ka gadījumā, ja nav iespējams veikt minētā rēķina pilnu apmaksu, tad vienošanos par maksājumu grafiku iespējams sagatavot Klientu informācijas un apkalpošanas daļā 2. korpusa 1. stāvā, iepriekš sazinoties pa tālruņa numuru 67069579.

Iespējama kļūda komunikācijā

Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija (VI) pieļauj, ka notikušais var liecināt par pacienta un veselības iestādes kļūdu komunikācijā un pacientei, iespējams, nav saprotami izskaidrotas viņas rīcības sekas.

NVD Kontroles un uzraudzības departamenta direktore Diāna Labāne skaidrojusi: “Ja šajā gadījumā pacients nav saņēmis informāciju par saņemto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību, tad, iespējams, ir pārkāptas pacienta tiesības par informācijas saņemšanu. Lai izvērtētu, vai ir noticis pacienta tiesību aizskārums, būtu jāvēršas Veselības inspekcijā ar iesniegumu, kas tad arī būtu jāpārbauda.”

Situācija, protams, ir sarežģīta. Ārstiem darba dienas beigās var arī neienākt prātā, ka pacients nav kārtīgi izlasījis paša parakstīto dokumentu, tāpat, skaidrojot situāciju, būs pacienta apgalvojums pret ārstu apgalvojumu.

Ņemot vērā, cik liels šādos gadījumos var būt maksājuma apjoms, pacientiem, sevišķi vecāka gadagājuma, ārstniecības personālam tomēr vajadzētu šādas situācijas iespējamību izskaidrot papildus, pārliecinoties, ka cilvēks izprot savas rīcības sekas.

Šis gan esot pirmais gadījums PSKUS, kad pacientam nācies pašam atmaksāt visus ārstniecības izdevumus, tāpēc nevar apgalvot, ka būtu vērojama kāda sistēma vai shēma. Lai izvairītos no līdzīgiem gadījumiem, pacientiem jebkurā neskaidrā situācijā ir tiesības uzdot jautājumus medicīnas personālam – vēl jo vairāk tāpēc, ka šādi noteikumi ir spēkā arī citās slimnīcās.