Medību koordinācijas komisija meklēs risinājumus mežacūku skaita regulēšanai
20. maijā, plkst. 13.00 notika darba sapulce par situāciju ar mežacūkām Rīgā, kurā tika pārrunāta gan iespējamie risinājumi mežacūku skaita regulēšanā un situācijas normalizēšanā Rīgā, gan medību koordinācijas komisijas izveide.
Mājokļu un vides departamenta (MVD) Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa, kura turpmāk koordinēs ar medību komisiju saistīto komunikāciju, informēja, ka, tā kā likums aizliedz dzīvnieku medības pilsētā, mežacūku populācijas ierobežošanai pilsētvidē nākas veidot speciālu komisiju, kuras sastāvu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Medību koordinācijas komisijas sastāvā jāiekļauj pa vienam pārstāvim no attiecīgās pašvaldības, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienam pilnvarotam pārstāvim no mednieku, lauksaimnieku un meža īpašnieku apvienības. Rīgas dome ir izsūtījusi vēstules ar lūgumu šīm organizācijām deleģēt pārstāvjus, plānots, ka komisijas izveide tiks pabeigta mēneša laikā.
Šī komisija izvērtēs visus iespējamos risinājumus, piemēram, lamatu uzstādīšanu, mežacūku aizvilināšanu uz citām teritorijām, medību kvotu palielināšanu Pierīgas mežos un citus priekšlikumus, atstājot mežacūku skaita samazināšanu pilsētvidē tikai kā galējas nepieciešamības rīcību.
Jau šobrīd darba sanāksmē daudzi priekšlikumi tika analizēti un vērtēti. „Rīgas mežu” pārstāvji sapulcē pauda viedokli, ka mežacūku skaita samazināšana pilsētvidē nav uzskatāma par klasiskām medībām un var būt tikai kā galējs līdzeklis, ja pārējie neattaisnojas. ”Meža dzīvnieki pilsētā ieklīst regulāri, tajā skaitā arī Rīgā esošajos mežos un parkos, un līdz šim nekādu saimniecisku kaitējumu nav nodarījuši,” sacīja „Rīgas meži” valdes loceklis Uldis Zommers, uzsverot, ka ir pavasaris – laiks, kad mežacūkām jāsargā mazuļi. „Tādēļ šobrīd vajadzētu vienkārši netracināt šos dzīvniekus - doties pretējā virzienā, ja gadās kādu satikt.”
Arī veterinārārsts Jānis Beinerts uzsvēra, ka ar mežacūkām ir iespējams sadzīvot. „Mežacūkas pilsētā nav nekas jauns. Grūti prognozēt to uzvedību, bet 99% gadījumos dzīvnieks neuzbrūk. Jāņem vērā arī, ka iemidzināšana un izvešana ir ļoti dārga un neefektīva – satracinātu mežacūku ir ļoti grūti iemidzināt paaugstinātā adrenalīna dēļ.” Ārsts aicināja iedzīvotājus pārdomāt arī atkritumu izmešanas un glabāšanas paradumus, jo cūkas, protams, pilsētā nāk baroties. Savukārt Kapsētu pārvaldei uzdots apsekot kapu žogus 28 km garumā un izveidot tāmi bojātu žogu atjaunošanai, lai liegtu mežacūkām iespēju iekļūt kapos.
Darba grupas sanāksmē piedalījās Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, MVD direktora p.i. Maira Megne, MVD Vides pārvaldes priekšnieka vietniece un Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, Kapsētu pārvaldes priekšnieka p.i. Igors Svincickis, veterinārārsts Jānis Beinerts, Zigmārs Zaķis no Latvijas Mednieku asociācijas, kā arī SIA „Rīgas meži” pārstāvji.
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
