Valsts kontrole izstrādājusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu pārbaudes rīku

VK revīzijā vērtēja arī noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus starp pašvaldību un pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju, kā arī starp pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldības iedzīvotājiem un to atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Revīzijā secināts, ka arī šajā jautājumā ir nepieciešami uzlabojumi.

Kā piemēru revidenti min vienu no revīzijas laikā konstatētajām situācijām, kad līgumā starp atkritumu apsaimniekotāju un iedzīvotāju ir iekļauta nepamatota prasība iedzīvotājiem veikt atkritumu konteineru dezinfekciju un mazgāšanu pašu spēkiem, lai gan tiek izmantota atkritumu apsaimniekotāja izsniegtā tvertne. Turklāt atbilstoši novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem pienākums veikt dezinfekciju divas reizes gadā ir atkritumu apsaimniekotājam. 

Minētajā VK revīzijā secināts, ka Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota. Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iebildusi revidentu paustajiem pārmetumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš norāda, ka pašlaik atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam īstenošana ir tikai tā sākuma stadijā, līdz ar to saņemtais atzinums balstās pieņēmumos par iespējamu nākotnes attīstību